Muzeju naktī, 19.maijā,  Mencendorfa nams aicina ieklausīties dažādu gadsimtu romantiskajā mūzikā, kā arī doties romantiskā ceļojumā izstāde, aplūkojot 1930.gadu Rīgu.

No plkst.19.00 līdz 22.00 Ungāru mūzika un danči senās mūzikas ansambļa “Trakula izpildījumā”

Senās mūzikas ansamblis “Trakula” (Latvija) atkal rīko čāngo dančus, kas apvienoti mūzikas programmā “Vad magyarok”. Čāngo ir ungāru etniskā minoritāte, kas dzīvo Moldvas reģionā, Rumānijā. Kopš ungāru (maģāru) ciltis ienāca Eiropā, viņi ir gan saglabājuši, gan attīstījuši savu arhaisko kultūru, atšķirīgu no citām radniecīgām grupām. Čāngo danči ir ļoti populāri pašā Ungārijā, un gandrīz katrā lielākajā pilsētā, katru nedēļas nogali notiek deju vakari ar pieaicinātiem mūziķiem un interesentiem par tradicionālo kultūru. Pārsvarā dejas tiek dejotas aplī vai līnijā. Pāru deju ir mazāk … Ansambļa “Trakula” mūziķi, spēlējot čāngo dančus, izmanto tradicionālos ungāru instrumentus, kā kobozs (lauta) , kavals (stabule), kā arī vijoles, dūdas un bungas.

No plkst. 22.00 līdz 1.00 Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas absolventu Māra Blūzmaņa un Jāzepa Jermolova vijoļkoncerti.

No plkst.19.00 līdz 1.00 Rumantisks ceļojums izstādē “1930.gadu Rīga jeb nīderlandiešu gleznotāja Hendrika Falka un viņa sievas Tatjanas mīlestības pilsēta senās fotogrāfijās”

DZEJNIEKA KLONS (Rakstniecības un mūzikas muzejs, Pils laukums 2)

„Nav dzejnieks dvēsele vien, ir dzejnieks arī miesa,” rakstījusi Aspazija. Rakstnieki apzināti un neapzināti vēsturei atstājuši ne tikai dzejas rindas un mākslas darbus, bet arī liecības no savas ķermeniskās dzīves. Muzeju vēsturē tās traktētas kā svētās atliekas jeb relikvijas, no kurām – ja mums būtu tāda iespēja – varētu klonēt kādu no dzejniekiem.

Tikai Valpurģu naktī unikāla iespēja redzēt to, par ko ikdienā literatūras pētnieki nerunā. Apvienojot dažādu literātu ķermeņa daļas – Miervalža Birzes ribu, Viļa Plūdona zelta zobu, Aspazijas matus, Gunāra Priedes kardiogrammu, Andra Ogriņa asinis un vēl – apskatei tiks izlikts dzejnieka klons un fotorobots. Vēl apmeklētāji varēs uzzināt, kādā pantmērā ir salaista viņu veselība. Katrā cilvēkā mājo dzeja, dažiem tā nāk ārā, citiem – nē. Šajā vakarā ikviens saņems sava organisma dzejisko kardiogrammu.

LĪKSMAIS KARCERA SKELETS (Latvijas Universitātes Vēstures muzejs, Raiņa bulvāris 19)

Neesi kādreiz laikā nodevis bibliotēkā grāmatas? Latvijas Universitātes Vēstures muzejs piedāvās nokļūt divus gadsimtus senā pagātnē, kad par šādu aizmāršību ikviens tiktu ieslodzīts karcerī. Ikviens Muzeju šausmu takas apmeklētājs varēs iepazīties ar soda veidiem 19. gadsimta augstskolās, apmeklējot vēsturisko studentu karceri, kas atrodas Latvijas Universitātes bēniņos un jau vairāk nekā simts gadus glabā kāda skeleta smaidu.

DRUSCIŅ MISTISKI STĀSTI (Mencendorfa nams, Grēcinieku iela 13)

Trīssimts gadu laikā Mencendorfa nams piedzīvojis visdažādākos likteņa līkločus. Mistikas apvītas ir nama sienas, logi, gleznas. Kad tuvojas Valpurģu nakts, pie atklātā pavarda uguns un vietējo „raganu” un mūku izvārītās brīnumdziras iespējams saklausīt pagātnes stāstus. Dažiem tie liekas šausminoši vai teiksmaini, bet citiem – pasakas un nieki. Varbūt kādam apmeklētājam palaimēsies sastapt Mencendorfa nama mistisko stāstu varoņus 17. gadsimta portretos ar galvaskausiem, noslēpumainā trepju telpā, bet varbūt –  pagrabā.

Apmeklētāji var izvēlēties, vai apmeklēt Šausmu taku visā garumā vai tikai tās daļu. Visu taku var apmeklēt par vienu cenu – 2 Ls, studentiem, skolēniem, pensionāriem – 1,50 Ls.

Studenti un pilngadīgie skolēni, kas izstaigājuši visu Muzeju šausmu taku, uzrādot biļeti ar trim zīmogiem, 27. aprīlī var bez maksas apmeklēt Latvijas Universitātes kluba NABAKLAB pasākumu (Z. A. Meierovica bulvārī 12).

Koncertciklā:

8.maijs 16.00 „Franču klavesīna mūzikas Zelta laikmeta pērles”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas klavesīna klases studentu koncerts.

1.jūnijs 16.00 ” Baroka mūzikas pasaulē”. Piedalās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas stīgu, pūšamo instrumentu, klavesīna  un vokālās nodaļas studenti.

17.maijs 16.00; 26.jūlijs 16.00; 23.augusts 16.00 Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas absolventu vijoļu koncerti. Māris Blūzmanis un Jāzeps Jermolovs

8.jūnijs 18.00 Spāņu renesanses koncerts. Renesanses mūzikas ansamblis „Trakula”.

6.jūlijs 18.00 Franču tradicionālās deju mūzikas ansambļa koncerts.

Ieeja – muzeja biļetes (sk.cenrādi)!

Pirmo reizi atklātībā tiks izstādīti martā radītie darbi par Āfrikas tēmu. Kāpēc šāda ideja? Izstādes noslēguma dienās TJN „Annas 2” apmaiņas vizītē sagaidīs Eimijas Bīlas fonda pārstāvjus no Dienvidāfrikas Republikas. Būs vērojami arī darbi no citām tematiskajām Latvijas mēroga izstādēm, kur piedalījušies studijas audzēkņi.

Jāpiemin, ka TJN „Annas 2” Stikla studijas darbi guvuši ievērojamus panākumus starptautiskajā Lidices bērnu mākslas konkursā, Čehijā. 2011. gadā tika iegūtas četras „Lidices rozes”, kas ir augstākais apbalvojums visu darbu kopvērtējumā.

Programmā:

Īrijas vēstnieka Eidana  Kirvana (Aidan Kirwan) Latvijā uzruna

Grupas „The Prowling Cats” koncerts

Īru dejas

Īru kroga „Donegan’s Pub” cienasts

Sadancošana ar „Rīgas Danču klubu”

Grupa „The Prowling Cats” (“Medījošie kaķi”) ir viena no retajām grupām Latvijā, kas izpilda īru tautas mūziku – no jautrām īru krogus dziesmām līdz virtuoziem instrumentāliem skaņdarbiem. Grupas līderi Inese un Kristaps Gaiļi pavadījuši gadu Īrijā, kur gan apguvuši īru tautas mūziku profesionālā līmenī, gan muzicējuši kopā ar vietējiem muzikantiem un piedalījušies Dublinas mūzikas dzīvē. Bez Ineses (balss, ģitāra, bodrans) un Kristapa (vijole, balss, stabule), grupā darbojas arī Ģirts Pavēnis (ģitāra, oktāvmandolīna), Lenards Gotlubs (mandolīna) un Ansis Klucis (kontrabass).
„The Prowling Cats” regulāri muzicē lielākajos Rīgas krogos, piemēram, „Donegan’s Pub”, folkklubs „Ala” u.c., kā arī uzstājas ar koncertiem citās Latvijas pilsētās. Sadarbojoties ar „Rīgas Danču klubu”, grupa atskaņo un ierāda klausītājiem īru un latviešu dejas.

Atklāšana 3.martā plkst.13.00, izstāde skatāma līdz 31.martam.

No 2012.gada 4.aprīļa līdz 3.jūnijam

Pēc Nīderlandes Fēndamas Fēnkoloniālā muzeja iniciatīvas Rīgā būs skatāmas trīs izstāžu ekspozīcijas-Melngalvju namā, muzejā Rīgas Biržā un Mencendorfa namā. Pirmās divas izstādes iepazīstinās ar Hendrika Falka oriģinālgleznām, bet Mencendorfa namā caur gleznotāja Hendrika Falka mākslu un ģimenes dzīves prizmu tiks savdabīgi parādīts starpkaru laiks Rīgā.

Senā Rīga ir daudz cietusi pasaules vēstures politisko spēļu dēļ. Tā ir pilsēta, kura tikai īsu brīdi varējusi saukties par neatkarīgas Latvijas galvaspilsētu. 1917.gadā Rīgā patvērumu no revolūcijas rada vācbaltietes Tatjanas Kočerginas vecāki.

1920. gados Tatjana aizsāka studijas Arnhemā, Nīderlandē, kur viņa satika un apprecējās ar  nīderlandiešu gleznotāju Hendriku Falku. Starpkaru perioda laikā Hendriks un Tatjana vasaras pavadīja pie viņas vecākiem – Kočerginu-fon Kleistu ģimenes – Rīgā un netālu esošajā kūrortā Jūrmalā.

Lūkojoties uz fotogrāfijām, dokumentiem un atklātnēm, kuras pāris sūtījis no Rīgas, mēs ieraugām Latvijas galvaspilsētu viņu acīm. Izstādē galvenokārt eksponētas fotogrāfijas, kuru autors ir slavenais latviešu fotogrāfs Pēteris Šmits (1882 – 1973). Otrā Pasaules kara laikā Šmits, tāpat kā  Kočerginu ģimene, emigrēja no Latvijas. Viņš devās uz Ameriku, tāpat kā viņa kolēģis, fotogrāfs Roberts Johansons (1877-1957), atstājot tūkstošiem fotogrāfiju un stereofotogrāfiju, bet Kočerginu ceļš veda uz Arnhemu.

Johansons dzimis Aizkrauklē. 1908.gadā Aleksandra ielā 104, tagadējā Brīvības ielā 118, viņš atvēra fotostudiju. Brīnumainā veidā lielākā daļa no oriģinālajām stikla platēm, kuras piederējušas abiem iepriekšminētajiem fotogrāfiem, pārdzīvojušas Otro Pasaules karu un apskatāmas Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, izstādei iegūts plašs attēlu klāsts no abu fotogrāfu kolekcijām. Fotogrāfijas, kuras visbiežāk izgatavotas tieši no stikla platēm, atspoguļo Rīgas pilsētu un Jūrmalas kūrortpilsētu starpkaru periodā.

Molotova-Ribentropa pakta (1939) rezultātā 1940.gada jūnijā padomju vara atņēma Latvijas neatkarību, kuru valsts atguva 1991.gadā. Izstādi simboliski noslēdz fotogrāfija ar degošo Svētā Pētera baznīcu Rīgā un trīs Hendrika Falka gleznas, kurās attēlotas sērojošas sievietes un bēgļi.

Izstādes atklāšana 4.aprīlī plkst.20.00

Izstādes atklāšana 3.februārī plkst.16.00.

18.02. – ciemiņdiena - ikvienam interesentam ir iespēja satikties ar  mākslinieci no plkst. 11.00 – 17.00

Ilona Audere, dr.art

Ādas apdare ir viena no jomām, kuru pieminot, galvenokārt jādomā par augstu amatniecisku kvalitāti un izgatavotā priekšmeta funkcionalitāti… , jo mūsu gēnos ielikta ir senča- ādas apģērba un sadzīves priekšmetu izgatavotāja, vēlāk arī grāmatu iesējēja attieksme pret šo dzīvās dabas materiālu. Kā laika gaitā lolots izstrādājuma dekoratīvais uzdevums, cik daudz pietātes ādas apstrādes tradīcijai, cik drosmes jaunām idejām, apliecina gadskārtējā Latvijas ādas apstrādes jau atzītu un vēl topošu tautas mākslinieku darbu skate. Pateicoties tautas mākslas ekspertes Lindas Rubenas profesionālajam redzējumam izstādes darbu atlasē, no pieteiktā darbu klāsta izvēlēti darinājumi, kas būtiski raksturo mūsdienu šīs mākslas nozares virzību.

Saskanīgi ar 17.gadsimtā celto Mencendorfa namu un tā vēsturiskajiem siju bēniņiem, tagadējo izstāžu telpu, kā saikne ar seno pamatīgo amatniecību skatāmi TLMS „Plastikas” un „Nianses” jau mums ierastie ādas iesējumi, kārbas un jostas, atgādinot, ka ādas apstrādes tehniskie smalkumi ir cieņā joprojām. Abu studiju mākslinieki risinājuši arī laikmetīgākas tēmas. Asprātīgi, interesanti un reizē funkcionāli un tehniski profesionāli veidota „Plastikas” autora Ārvalda Lūša dubultsoma. Viņa studijas kolēģe Sandra Birze paplašinājusi tradicionālo ādas kā materiāla pielietojumu, oriģinālās formās darinot interjera priekšmetus. TLMS „Nianses” māksliniece Diāna Bunža novatoriski draiski ļoti košu krāsu ādas spilvenu kompozīcijā iesaistījusi bižutērijas materiālus, skatītāja uztverē transformējot materiālu. Atsevišķi „Nianses” sienas dekori aizved mūs dažu desmitu senā pagātnē, liekot atcerēties padomju laikā populāro interjera kiču, tādējādi izstādē iezīmējot vienu būtisku stīgu ādas apdares vēsturē, kas stūrgalvīgi grib pieteikt savu dzīvotspēju arī mūsdienās.

Ar spilgtu ādas darbu formu un funkciju krāsainību, novatorismu izceļas TLMS „Zemga” sniegums. Acis piesaistās visiem šajā izstādē eksponētajiem studijas darbiem. Vai tas būtu Agritas Krieviņas art deco noskaņās veidotais melni-sarkanais galda komplekts „Bārta”, vai Ritas Ličāginas oriģināli risinātā „ceļojumu soma”, vai seno rīdzinieku apavi. Zīmīgi, ka „Zemgas” novatorisms izpaužas arī seno ādas izstrādājumu kopijās. Tas ir tik mūsdienīgi – uzvilkt senā rīdzinieka zābaciņus…,un ikviena šodienas sieviete lepotos ar Ingas Beikules piespraudi – vēsturisko somiņu kopiju. Šis darbs priecē ne vien ar smalku, filigrānu kopijas atveidojumu, bat arī rada apbrīnu par autores pētniecisko darbu, kas jaušams viņas apjomīgās kolekcijas izveidē. Jaunā māksliniece strādā patiešām apbrīnojami radoši, arī viņas prezentētā korsete ir interesants,laikmetīgs skatījums uz mūsu vēsturi.

Šī gada izstādes plusos ieskaitāms arī Irēnas Baufales (A. Paulāna vārdā nosauktā TLMS) veidotais zirglietu komplekts ponijam. Aktualizējoties zirgkopībai, mūsu zemē pieaug arī interese par skaisti un praktiski darinātām lietām mūsu četrkājainajiem mīluļiem. Prieks redzēt, ka Latvijā atkal to visu prot izgatavot! Pie kam, izstādē iejūgtais ponijs piešķir visai ekspozīcijai jautru rotaļīguma noskaņu.

Patīkami, ka Linda Rubena izstādē iekļāvusi arī topošo ādas apstrādātāju darbus! Liepājas Mākslas skolas un mākslas vidusskolas mācību darbi, diplomdarbi iezīmē perspektīvu nākotni, apliecinot, ka nezudīs ne amatnieciskās tradicionālās kvalitātes, ne aptrūks idejiskā lidojuma. Par to stāsta L.Orlas košie, bezbēdīgie un šodien tik aktuālie grīdas spilveni, arī S. Lasmanes kartona „grāmatiņas kārbās”… Izstādes iekārtotāji prasmīgi salikuši jauno darbus blakus profesionāļiem. Tā „Zemgus” somu brīnišķīgi papildina Rīgas Amatniecības skolas audzēkņu skatījums uz somu tēmu, bet Kristīnes Lukašēvicas oriģinālās diplomdarba grāmatas reizē harmonē un reizē izceļas ar svaigumu blakus TLMS darinājumiem. Izstādē iekļauts arī viens pamatskolas „Rīdze” darinājums – Patrīcijas Lideres kompozīcija „Pūpoli zied”- mīļi, ādas mākoņu spilventiņi lido debesīs… kas zina, uz nākotnes spilgtu profesionālismu.

Izstāde kārtējo reizi apliecina, ka labu ekspozīciju veido prasmīgs kurators un zinošs iekārtotājs, ļaujot konkrētai tautas mākslas nozarei izpausties visā tās daudzveidīgajā spektrā.