„Latgales keramika” – tautas podniecības organizētākā nozare ar īpatnējām, spilgtām, noturīgām novada tradīcijām. “Latgales keramika” kā jēdziens sevi pieteica vien 20. gadsimtā, taču kā parādība ar izteiktu teritoriālu, nevis nacionālu raksturu tā veidojās jau aizvēsturē kā ģeogrāfisku, ekoloģisku, antropoloģisku, socioloģisku, vēsturisku un citu faktoru kopums.

Latgales keramikas aizsākumi Daugavpilī ir saistāmi ar Staņislava Vilcāna (1918–2001) ierašanos un viņa līdzpaņemto t. s. „Silajāņu dekoratīvās keramikas tradīciju” 20. gs. 70. gadu otrajā pusē.

20. gs. 70. gadu beigās ap S. Vilcāna personību pulcējās diezgan liels podniecības amata sekotāju skaits. Meistari pārsvarā strādāja toreizējās LPSR Mākslinieku savienības Daugavpils organizācijas kolektīvajās darbnīcās Sarkanarmijas (tagad 18. Novembra) ielā 8. Līdz ar to tika izvirzīts jautājums par lietišķās mākslas studijas dibināšanu Daugavpilī, kura apvienotu jau esošos meistarus un audzinātu jaunus. Tā 1980. gads var tikt uzskatīts par otrā nozīmīgākā Latgales podniecības centra – Daugavpils keramikas studijas – dzimšanas gadu. Toreizējo studijas kodolu veidoja S. Vilcāns, viņa dēls Staņislavs Vilcāns (1944–2009) , Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas absolventi Ausma Skirmante (1956), Lilija Zeiļa (1958), Ligita Pakne (1963), Vladislavs Vincevičs (1945) un viņa skolnieks Jānis Saikovskis (19 55). Vēlāk studijas kolektīvam pievienojās Jāņa Saikovska sieva Marija Saikovska (1957). 1998. gadā studijas „Latgale” darbībā iesaistījās mākslinieces Ilona Šauša (1965), Mairita Folkmane (1968) un Līga Čible (1970). Kopš 2002. gada studijā darbojas Valentīns Petjko (1985).

Sākot ar 1980. gadu, Daugavpils keramiķu studija regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. 1985. gadā ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas lēmumu Daugavpils keramiķu kolektīvam “Latgale” tika piešķirts “Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukums”. Par pirmo studijas vadītāju kļuva tās dibinātājs Jānis Žugovs (1950). 1990. līdz 1995. gadam studiju vadīja Ausma Skirmante. 1996. gadā par tās vadītāju kļuva Lilija Zeiļa.

Laika posmā no 20. gs. 90. gadu vidus līdz 21. gs. pirmās dekādes nogalei L. Zeiļas vadītā Daugavpils keramiķu studija aktīvi iesaistās t. s. melnās keramikas tradīciju atjaunošanā sadarbībā ar Kultūras fonda kopu “Pūdnīku skūla”, iesaistoties lokāla un starptautiska mēroga īslaicīgajos un ilglaicīgajos projektos. No 2002. līdz 2006. gadam studijas “Latgale” meistari ciešā sadarbībā ar “Pūdnīku skūlas” kolēģiem Vitebskā (Baltkrievija) Starptautiskā mākslu festivāla “Slavjanskij bazar v Vitebske” ietvaros īstenoja starptautisku projektu “Uguns, māls un meistari”, kura ietvaros notika Latgales podniecības izstādes, meistarklases, kā arī tika mūrēts un publiski kurināts keramikas apdedzināšanas “melnais” malkas ceplis. Līdzīgs pasākums tika īstenots 2006. gada vasarā Maskavā (Krievija) sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Maskavā, rīkojot “Kolomenskoje” brīvdabas muzejā Saulgriežu svētkus. 2007.–2008. gadā studija rīkoja Latgales keramikas izstāžu ciklu “Ugunsputni”, kas notika Vitebskā, Krāslavā un Daugavpilī.

2008.-2009. gadā, īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu, tika renovētas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Keramikas darbnīcas. Projekta rezultātā tika izveidots Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Māla mākslas centrs.

2010. gadā, pēc darbnīcu atjaunošanas, studijas radošajam kolektīvam pievienojās Nellija Dzalba (1987), Eleonora Pastare (1954), Una Gura (1972) un māksliniece Sanri (Sandra Poplavska, 1981).

Vēlāk studija “Latgale” iesaistījās intensīvajā Latgales podniecības tradīciju popularizēšanas un saglabāšanas pasākumos. 2012. gadā sadarbībā ar biedrību “Daugavpils Māla mākslas centrs” studija rīkoja Starptautisko māla mākslas festivālu “Latgales māla trauks”, kurā piedalījās apmēram 50 keramiķu no astoņām valstīm. 2013.–2015. gadā, sadarbojoties ar biedrību “Daugavpils Māla mākslas centrs” un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru tika rīkoti starptautiski keramikas mākslas simpoziji, kuros ikreiz piedalījās vairāk nekā 15 dalībnieku no dažādām valstīm. Studija “Latgale” īsteno arī pedagoģisku darbību. 2013. un 2014. gadā sadarbībā ar biedrību “Daugavpils Māla mākslas centrs” tika realizēta bērnu un jauniešu neformālā izglītības programma “Māla skola”.

Līdzās plašiem starptautiskajiem pasākumiem studija “Latgale” pastāvīgi piedalās izstādēs un citos pasākumos. Meistarklases un keramikas apdedzināšanas demonstrējumi tika rīkoti Vērmanes dārzā Rīgā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros 2013. gadā un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” ietvaros 2015. gadā.

2015. gadā studija „Latgale” svinēja 35 gadu jubileju.

Vaska figūras Mencendorfa namā

No 2016. gada 8. janvāra līdz marta beigām Mencendorfa namā ieradīsies liela vaska figūru kolekcija. Rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem būs lieliska iespēja apskatīt apbrīnojami reālistiskas vēsturisku personību un leģendāru varoņu figūras. Tāpat būs pārstāvēti arī populāri tēli no kino filmām.

Izstādes centrālais tēls ir kompozīcija, kas radīta pēc renesanses dižgara Sandro Botičelli (Sandro Botticelli, 1445-1510) gleznas “Veneras dzimšana” motīviem. Kompozīcijas pamatā ir sengrieķu mīts par mīlestības dievietes Afrodītes piedzimšanu no jūras putām. Nevar nepieminēt vēl kādu spilgtu personību no renesanses laikmeta – tas ir angļu dzejnieks un dramaturgs Viljams Šekspīrs (William Shakespeare, 1564-1616), kas ietērpts greznā laikmetam raksturīgā kostīmā.

Apmeklētājiem būs iespēja satikt tādus plaši zināmus tēlus, kā sengrieķu kara un gudrības dievieti Atēnu, renesanses laika dižgarus Mikelandželo un Leonardo da Vinči (kā arī apskatīt, kāda varētu būt izskatījumi viņa gleznotā Mona Liza).

Šogad izstādē varēs sastapt lielas personas Eiropas vēsturē, tāds ir franču imperators Napoleons Bonaparts (Napoléon Bonaparte, 1769-1821). Māksliniekus pārstāvēs vienu no spilgtākajiem spāņu sirreālisma gleznotājiem Salvadors Dalī.

Mēs esam padomājuši arī par mazajiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Viņiem būs interesanti savām acīm ieraudzīt varoņus no animācijas filmas „Ledus Laikmets”. Zobenzobu vāvere Skrets, kas noķērusi zīli, sliņķis Sids u.c. Amerikāņu aktieris Džonijs Deps kā Džeks Sperovs no filmu cikla “Karību jūras pirāti” kopā ar pirātu karalieni Elizabeti Svonu. 2015. gada nogalē uz ekrāniem iznāks septītā daļa “Zvaigžņu karu” filmu sāgā, izstādē to pārstāvēs gudrākais un pats stiprākais sava laika džedajs – Joda u.c.

Izstādes kurators Armens Arutjunjans atzīmē, ka „Rīgā ir ieradusies ļoti nopietna kolekcija, kas ne tikai izklaidēs, bet arī izglītos apmeklētājus. Jāatzīmē, ka vaska figūras ir veidotas ārkārtīgi rūpīgi, ievērojot vēsturisko precizitāti, apkopojot un izmantojot informāciju no dažādiem avotiem. Esam priecīgi, ka šī ir jau trešā izstāde, ko veidojam sadarbībā ar Rīdzinieku māju-muzeju Mencendorfa nams.”

Vaska figūru izstāde ir atvērta katru dienu 10 – 19.

Mencendorfa nama izstāžu zālē no š.g. 19. decembra līdz 2016. gada 7. janvārim skatāma Lilijas Zeiļas personālizstāde.

Keramiķe Lilija Zeiļa dzimusi 1958. gadā Daugavpilī. Profesionālo izglītību ieguvusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. 1978. gadā viņa iesaistījusies A.Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas darbībā. 1986. gadā ieguvusi Tautas daiļamata meistara kvalifikāciju. 1992. gadā sākusi patstāvīgas podnieka gaitas. Šobrīd ir Daugavpils Novadpētniecības un mākslas TLMS „Latgale” vadītāja. Lilija Zeiļa regulāri piedalās izstādēs un citos ar keramiku saistītajos projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī nozīmīgu laiku velta pedagoģiskajam darbam.

Māksliniece spēlējas ar nejaušībām un vada tās, radot savus mākslas darbus. Lilija pludina, lej, taču katrs viņas darbs ir vienota tiekšanās caur nejaušību uz harmoniskām kompozīcijām, kuras māksliniece nodod skatītājam.

Izstādes atklāšana 19. decembrī plkst. 14.00! Visi interesenti laipni aicināti!

Priecīgus svētkus!

Mencendorfa namā notiks starptautiska stikla mākslas izstāde “Interpretācija”

No š.g. 11. novembra Rīgā Mencendorfa namā Grēcinieku ielā 18 būs apskatāma starptautiska stikla mākslas izstāde “Interpretācija”, kurā topošo mākslinieku sniegumā tiks atklāta senu stikla mākslas darbu izpēte un tā sasaiste ar mūsdienām caur indivīda prizmu.

Tallinas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas profesores un vadītājas Māras Sāres (Mare Saare) organizētais starptautiskais mākslas projekts “Interpretācija” (Interpretation) pamatojas tieši šajā – senu stikla mākslas darbu izpētē. Atrodot un izvēloties vienu, sev saistošāko un interesējošo priekšmetu no bagātīgā seno izstrādājumu klāsta, studenti tika aicināti izgatavot darbus, kuros tematiski, tehniski, vizuāli vai kā citādi izvēlētais objekts atbilstoši šodienas estētiskajām kvalitātēm, uztverei un vēstījuma formai reflektētu ar viņiem svarīgas pieredzes apguvi.

Iedvesmas smelšanās no dabā sastopamajām norisēm, formām, krāsām un faktūrām ir tikpat zināma kā laiku pa laikam it kā no jauna atklātie seni amatniecības paņēmieni priekšmetu izstrādē. Vēstures lappusēs ierakstīto stikla izstrādājumu izpēte ir viena no radošajām pieejām, kas garantē neizsmeļamas interpretācijas iespējas.

Daļu no izvēlētajiem vēsturiskā stikla priekšmetiem autori ir redzējuši klātienē gan privātās, gan publiskās kolekcijās. Acīmredzamas ir arī mūsdienām raksturīgās atšķirīgās individuālās pieejas stikla mākslas darbu radīšanas procesā. Tās uzrāda stikla izstrādājuma izpētē akcentētie aspekti - vizuālais tēls, izgatavošanas tehniskie paņēmieni un arī nolūks – atbilstošs noteiktā laika posma sabiedrības kultūras prasībām. Šo nolūku transformējot par vispārīgu ideju, rodas mūsdienās svarīgu tēmu – tehnoloģiskā progresa ietekmes, savstarpējas kultūru sapratnes, ilgas dzīvošanas un citu jautājumu risinājumi, kas manifestējas izgatavotajos stikla objektos. Par iedvesmas vērtu autori akcentē seno priekšmetu izgatavošanas amatnieciskās kvalitātes un to izstrādes laika ietilpību, kas prasa pacietību un mieru.

Būtiska izstādes sastāvdaļa ir dotā iespēja saskatīt sakarības starp iedvesmas avotu un jaunradīto objektu. To nodrošina samērā izsmeļoša vēstures informācija un autora domu gājiena apraksts, kas ļauj savilkt kopā it kā šķietami nesaderīgas interpretācijas un veido ekspozīcijas interesantāko un intelektuāli vērtīgāko daļu.

Izstādē piedalīsies topošie mākslinieki no Igaunijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Lietuvas Mākslas akadēmijas, Vroclavas E. Gepperta Mākslas un Dizaina akadēmijas, Bratislavas Mākslas un Dizaina akadēmijas, Ļubljanas Universitātes, Dublinas Nacionālās Mākslas un Dizaina koledžas, Lisabonas Universitātes Vizuālās mākslas fakultātes.

Profesores M. Sāres ieguldījums ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu jaunās paaudzes radošās un praktiskās pieredzes, kā arī savstarpējas komunikācijas stiprināšanā rezultātus nesīs nākotnē, jo jau tagad skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc sadarbības reģionālā mērogā. Tas ir pēctecības nodrošinājuma jautājums.

Izstāde “Interpretācija” būs apskatāma līdz 6. decembrim.

Izstādes autors Māris Bogustovs stāsta par savu ieceri: “Šo izstādi man radās doma izveidot šogad – sakarā ar Latvijas Laikmetīgās Mākslas Centra (LLMC) pasludināto Hardija Lediņa gadu, kaut gan jau biju NSRD (Nebijušu Sajūtu Restaurācijas Darbnīcā) šo tēmu prezentējis, iekļaujot to savā foto izstādes ekspozīcijā jau Vācijā kopš 1990. gada.

Hardijs Lediņš bija mans favorīts 1987. un 1988. gadā. Viņš atstāja uz manu radošo darbību ļoti spilgtu iespaidu. Man sanāca sadarboties ar sev līdzīgi domājošo, laikam tāpēc šajā periodā Hardijs mani aicināja uz piecām performancēm pēc kārtas: performance “Dr. Enesera binokulāro deju kursi” Salaspils Botāniskā dārza Palmu mājā (1987); akcija “Pavasara tecīla” (1987); ikgadējais gājiens uz Bolderāju (1987); pirmā “aptuvenās” mākslas izstāde Zinību namā, Rīga (1987) un otrā “aptuvenās” mākslas izstāde “Kurmis alā” Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, Rīga (1988).

Tajā laikā ļoti ietekmīgs faktors bija tas, ka padomju sistēmas apstākļos inteliģence dzīvoja vienādi trūcīgos apstākļos, tas tikai sekmēja garīgo saikni starp neordināri domājošiem māksliniekiem, un tā ir atšķirība no šodienas radošās inteliģences, kuri dalās jau trūcīgajos un ļoti labi situētajos.

Pats biju aizņemts kā fotogrāfs ar iztikas pelnīšanu, strādāju kā modes fotogrāfs un veicu līgumdarbus dažādās izdevniecībā. Ar saviem piedāvājumiem sadarboties Hardijs man deva iespēju izslēgties no komerciāliem foto darbiem, tas bija kā atslodze – darboties, fotografēt NSRD performances. Šīs nebijušās sajūtas, vēl šodien liek man par to pozitīvi domāt. Esmu dziļi gandarīts, ka varu Hardija Lediņa gada ietvaros eksponēt savu darbu izstādi, kas veltīta šai izcilajai personībai.”

Izstāde apskatāma Mencendorfa nama 4. stāva izstāžu zālē no š.g. 10. novembra līdz 13. decembrim!

Izstādes atklāšana 10. novembrī plkst. 18:00!

Nav par skumjām ko teikt, ja vien neesi dzejnieks. Te nav piemērojams racionāli utilizējošs pasaules skatījums. Nevar nevienu aicināt uz kosmiskām skumjām: būsim skumji, tad kaut kas sakārtosies! Varētu skumjas piedēvēt neveiksminiekiem un cerības zaudējušiem. Veiksmīgs bizness neveicina skumjas, taču arī neizslēdz to klātbūtni.

Es teiktu, ka skumjas un prieks nav viena otru izslēdzošas un nesavienojamas jūtas.

Es ticu, ka skumjas kā rasa pirms rītausmas veicina dzīvības neprātu un piešķir tam papildu dimensijas.

Ir skumji, ja nav skumjas!

(Raimonds Līcītis)

Mākslinieks Raimonds Līcītis ievada mūs ar saviem pastozi un ekspresīvi gleznotiem darbiem krāsainās un dinamiskās dimensijās, kuru dziļumā mēs atkal un atkal atklājam jaunas formas. Tās mūs vedina gan uz sajūtām un asociācijām ieraudzīt jau pazīstamo un redzēto, gan var būt arī noslēpumainas un nepieejamas.

Raimonds ir dzimis 1948. gadā Rīgā un jau 4 gadu vecumā zināja, ka savu dzīvi saistīs ar mākslu. Viņš 6 gadus ir studējis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā, ko vēlāk pameta, lai ietu savu ceļu mākslā.

Māksliniece un restauratore Petra Derkins, dzimusi 1969. gadā Šveicē, mākslas izglītību ieguvusi pie brīvmākslinieka Filipa Nelsona Dornahā (Šveice) un kopš 2011. gada pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Izstādē redzami viņas detalizēti izstrādātas kolāžas un asamblāžas, kuru protagonisti ir ņemti no Latvijas laika trīsdesmito gadu preses, kā arī padomju laika laikrakstiem un žurnāliem. Atrastie tēli ievietoti jaunā realitātē, kas vērotājus ievada sapņainās un sirreālās pasaulēs. Nereti attēlotas arī viegli ironiskas vai dziļdomīgas ainas, iedvesmojoties gan no vēsturiskiem, gan no ikdienā sastaptajiem sižetiem

Petras jaunajā dzimtenē - Latvijā.

Neskatoties uz gandrīz pretējām mākslas formām un izpausmes veidiem, abus māksliniekus vieno vienprātība būtiskos esamības jautājumos, kā arī pieeja mākslinieciskajai jaunradei. Galvenokārt, iesākot jaunu darbu, abi mākslinieki ieiet nezināmajā, tad radīšanas procesā pakāpeniski vai spontāni radot pilnīgi jaunu pasauli, kas turpina dzīvot pati par sevi.

Izstāde tiks atklāta 7. oktobrī, plkst. 17:00.

Izstādes laikā, 25. oktobrī, no plkst. 11:00 - 15:00 būs iespēja tikties ar izstādes autoriem.

Sižetu par izstādi meklējiet šeit: https://www.youtube.com/watch?v=13hyN9hrSMw

10.30 Reģistrācija, rīta kafija

11.00 Ilona Audere. Muzeja vadītājas uzruna – Mencendorfa nama funkcijas gadsimtu gaitā.

11.10 Anna Ancāne. Ieskats Rīgas dzīvojamo namu arhitektūrā 17. gs. otrajā pusē.

11.40 Sarmīte Pijola. Aptiekāru darbība namā.

12.10 Ilona Audere. Amatniecība un tirdzniecība ēkā. Mencendorfu dzimta.

12.30 Pusdienas

13.30 Juris Pavlovičs. Rīgas komunālie dzīvokļi.

14.10 Pēteris Blūms. Nama pārtapšana. Izpēte un restaurācija (1980-1992).

14.25 Ilze Brauna. Muzeja krājumā esošās liecības par ēkas vēsturi un īpašniekiem.

14.40 Agnese Tambaka. Muzeja darbs ar sabiedrību, starptautiskie projekti un pētnieciskais darbs pēdējā desmitgadē.

15.00 Kafijas pauze

15.30 Nora Rutka. Vācbaltiešu – latviešu kultūras centrs “Domus Rigensis”.

15.45 Ilze Dūdiņa. Stikla mākslas un studiju centrs.

16.00 Noslēguma diskusijas.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Konference ir bezmaksas!

Uzziņām:+371 28376417, 67222636 – Ilona Audere
info@mencendorfanams.com

Foto: Renāte Rapša, 2014.

Turpinājums 15. oktobrī!

Konference “Veltījums Egona Cēsnieka 100 gadu jubilejai”.

Programma

9:30 - Reģistrācija, kafija.
10:00 - Ilona Audere (Mencendorfa nams) . Ievadvārdi.
10:05 – Nora Cēsniece (LMS, E.Cēsnieka meita). Akvarelista Egona Cēsnieka monumentālās vitrāžas.
10:25 – Gundega Strauta ( LMS). “Biķeru vitrāžas” – vēsture un tradīciju turpinājums.
10:45 – Inita Ēmane (LMA). Vēsturisko vitrāžu rekonstrukcija un restaurācija.
11:05 – Jānis Spalviņš (LMS). Laikmetīgais Latvijas akvarelis. Tā turpinājums Eiropā.
11:25 – 12:00 Izstāžu “Egonam Cēsniekam -100” apmeklējums. Kafijas pauze.
12:00 – Vineta Groza (LMA). Stikla glezniecība Latvijas dekoratīvajā mākslā 20.gs. 2.pusē, attīstības tendences mūsdienās.
12:20 – Inguna Audere (LMA). Vizuāli plastiskās izteiksmes attīstība stikla mākslā Latvijas, Eiropas valstu un ASV pieredze. 20. gadsimta otrā puse-21. gadsimta sākums.
12:40 – Ilona Audere (Mencendorfa nams). Vitrāžas mākslas liecību izpēte, saglabāšana un popularizēšana muzejā.

13:00 Pusdienu pārtraukums.

14:00 – Ilze Dūdiņa (LMA). Arnolda Vilberga daiļrade. Interpretācijas.
14:20 – Pēters Staņickis (Peter Stanicky, Tomas Bata universitāte, Čehija). Figure and place in my work (referāts angļu valodā, bez tulkojuma).
14:40 – Kristina Ligačova, Marta Matejkova (Bratislavas Mākslas Akadēmija, Slovākija). An education programme of the department of Glass Art at Academy of Fine Arts and Design in Bratislava (referāts angļu valodā, bez tulkojuma).
15:00 – Noslēguma diskusijas.

Kontakti:
+371 28376417 – Ilona Audere
info@mencendorfanams.com