Arnoldam Vilbergam 85. Jubilejas izstāde

Mencendorfa namā 02.01. – 04.02.2019

Atklāšana un jubilāra sveikšana 2.janvārī plkst. 18.00

Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Latvijas dizaina vēsturē nozīmīgs ir Arnolda Vilberga vārds. Gandrīz visi 1960-80-jos gados tapušie Arnolda Vilberga telpu interjeru objekti šodien vairs skatāmi tikai fotogrāfijās un laikabiedru atmiņu stāstos. Ar savam laikam novatorisku saturisko un, it īpaši, tehnisko risinājumu,tie veido mūsu zemes dizaina zelta fondu.  Zudušā mantojuma klāstā ierindojami spilgti mākslinieka radītie telpu apgaismes un dekoratīvie objekti kādreizējos sabiedrībā populāros restorānos, kafejnīcās un ēdnīcās gan Latvijā, gan citur toreizējā PSRS – to vidū Rīgā: „Palladium”(1965), „Rīga”(1966), „Vita”(1969), „Luna”(1974), „Leņingrada”(1985), Ogrē „Ogrīte”(1965), Inčukalnā ”Sēnīte”(1968), Ventspilī „Jūras vārti”(1976), Maskavā „Metropole”(1970-tie gadi). Dizaina pērles radītas kultūras iestādēm, atpūtas namiem, viesnīcām, veikaliem. Vēl saglabāti savā sākotnējā vietā ir dekoratīvie stikla kausējumi Latvijas Filharmonijā(1968, apgaismes sistēma „Drellis” Rīgā Dailes teātra ēkā ( 1977), lustra un vitrāžas Saldus rajona kādreizējās p/s „Druva” tradīciju zālē ( 1976), arī dekoratīvais apgaismes „ziedu dekors”pie bijušā „Saktas”(1970-tie gadi) puķu veikala. Zudušo darbu rinda ir garāka – Rīgas viesnīcas „Tūrists”(1978) apjomīgās apgaismes lustras, dekoratīvi stikla matējumi Siguldas „Ziedlejas” ēkā (1970-tie gadi), Ventspils „Jūras vārtu” (1976) zāles apgaismojums, Ogres toreizējās Izpildkomitejas dekoratīvie gaismas ķermeņi( 1970-tie gadi) u.c. Arnolds Vilbergs aktīvi iesaistījies arī sadzīves lietu rūpnieciskā dizaina izstrādāšanā. Viņa idejas radīts bija kādreiz visās PSRS bankās un daudzos veikalos lietotais monētu trauks, tam bija Vissavienības patents (1965), neskaitāmi ir mākslinieka izstrādātie un realizētie dizaina priekšlikumi stikla trauku ražošanā toreiz vēl plaukstošās Latvijas stikla rūpnīcās - Līvānos un Rīgā. Guvis labu izglītību studijās Latvijā un Čehijā, Arnolds Vilbergs ierosināja stikla dizaina nodaļas izveidi 1963.gadā Latvijas Mākslas akadēmijā, pats kļūdams par jaunās stikla mākslinieku paaudzes skolotāju. Paralēli lielajiem sabiedriskajiem un rūpnieciskā dizaina projektiem tapuši daudzveidīgās tehnikās darināti augstvērtīgi mākslas darbi, no kuriem liela daļa rādīti ikgadējās mākslas izstādēs un vēlāk nokļuvuši Latvijas muzeju krājumos. A. Vilbergs dāsni savus darbus dāvājis muzeju kolekcijām, veidojot bāzi Latvijas stikla dizaina vēstures liecību saglabāšanai un izpētei.

Mākslinieka pēdējo gadu desmitu īpašā interešu lokā ir filozofisku, visuma izziņas un tautas gara mantu apzināšanas tēmas, to atveide uz stikla platēm, virtuozos dimanta griezumos, matējumos, gleznojumos un citās apstrādes tehnikās demonstrējot savas mākslinieciskās domas plašumu un dziļumu. Pēdējo gadu darbi prezentēti Arnolda Vilberga 85 gadu jubilejas izstādē.

Ilona Audere, Dr.art.

 

Pasaku grāmatas “Guldenis” prezentācija

19.decembrī plkst. 15:00 Aleksandra Ņikišina pasaku grāmatas “Guldenis” prezentācija.

“Pasaules vēstures malā” Atmiņas par veco Vidzemi 1913-1923 atvēršanas svētki

Trešdien, 5. decembrī, plkst. 17.00 Mencendorfa namā (Grēcinieku iela 18, Rīga)

notiks vācbaltieša Herberta fon Blankenhagena grāmatas

“Pasaules vēstures malā” Atmiņas par veco Vidzemi 1913-1923 atvēršanas svētki.

 

Grāmata ir oriģinālvalodā izdotās grāmatas Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913-1923 tulkojums, papildināta ar fotogrāfijām un grāmatā minēto personu biogrāfijām.  Vērtīga, jo atspoguļo sarežģītu, it kā jau zināmu vēstures posmu, tikai no neierasta – vācbaltiešu skatpunkta.

 

Autors – mūsu vēstures līdzgaitnieks, senas muižniecības dzimtas pārstāvis, dzimis vecajā Vidzemē, Akenstakas (Klingenberg) muižā, raksta par sev, Latvijai un Igaunijai nozīmīgiem 10 gadiem. Viņš velta uzmanību detaļām – labi pazīst vecās Vidzemes dabu, raksta par muižu sadzīvi, Tērbatas vācbaltu studentu korporāciju Livonia un dzīves piespēlētajiem skarbajiem izaicinājumiem…

 

Pirmais pasaules karš, kas beidzas ar radikālām pārmaiņām, dažādu sabiedrības slāņu sadursmes un Latvijas Brīvības cīņas, kurās dzimst Latvijas valsts un vēl…

Personīgi pieredzētais un vācbaltiešu loma šajos procesos.

 

Pasākumā piedalīsies:

Dr. Aksels fon Kampenhauzens (Campenhausen) (Vācija), Dr.hist. Gints Apals, Dr. art. Ilona Audere, grāmatas tulkotāja Indra Čekstere, aktrise Ārija Stūrniece-Liepiņa, grāmatu apgāds Madris direktore Skaidrīte Naumova u.c.

 

Dzirdēsiet grāmatas fragmentu lasījumus, iepazīsiet Blankenhagenu dzimtas kultūrvēstures mantojumu un varēsiet iegādāties grāmatu par izdevēja cenu.

 

Projekta finansētāji: Siguldas novada pašvaldībai, VKKF, grāmatu apgāds Madris

Projekta draugi: Fazenda-bazārs, Zilver dzērienu darītava

Konference “Latvija – Nīderlande” un izstādes “Latvijas – Nīderlandes tirdznieciskie sakari starpkaru periodā”atklāšanas pasākums

Philips. Foto no RVKM krājuma

Muzejs “Mencendorfa nams un Vēndamas Vēnkoloniālais muzejs ielūdz Jūs pagodināt ar savu klātbūtni konferenci “Latvija – Nīderlande” un izstādes “Latvijas – Nīderlandes tirdznieciskie sakari starpkaru periodā”atklāšanas pasākum

2018. gada 16.novembrī

Grēcinieku ielā 18

 

 

14.00 Konference ( angļu un latviešu valodā):

 

Jons de Jonge. Latvijas – Nīderlandes diplomātiskie sakari starpkaru periodā.

( Nīderlandes – Baltijas biedrība Vlagtvedē, Nīderlande)

 

Hendriks Andris Hahmērs. Latvijas – Nīderlandes kuģniecības sakari starpkaru periodā.

( Vēndamas Vēnkoloniālais muzejs, Nīderlande)

 

Ieva Sproģe – Grigorjeva. Mencendorfa nama un Vēnkoloniālā muzeja sadarbība.

( mencendorfa nams)

 

Kafija

16.00 Izstādes atklāšana

 

 

 

 

Mārtiņš Jēcis “Ābols krāsā”. Gleznas.

No 24.oktobra līdz 10.novembrim apskatāma Mārtiņa Jēča gleznu izstāde “Ābols krāsā”.

Koncerts Henrija VIII dziesmas

Mencendorfa nams ielūdz

12.oktobrī plkst.19:00 uz koncertu “Henrija VIII dziesmas”.

 

 

Karalis Henrijs VIII bija 16. gadsimta Anglijas monarhs, spilgts Tjudoru dinastijas pārstāvis, baznīcas reformātors, arī komponists. Koncertā atskaņosim viņa autordarbus, kas visi atrodami saglabājušies Henrija VIII manuskriptā.

Koncertā muzicēs:

Dārta Treija – balss, blokflauta,

Lauma Liepiņa – viola da gamba,

Lenards Gotlubs – lauta.

 

Biļetes (5 eur) nopērkamas pirms koncerta norises vietā.

 

Gleznu izstāde “Skatpunkts”

Natālija Vorna

No 3.oktobra līdz 21.oktobrim Mencendorfa namā apskatāma mākslinieku grupas “Laucinieki” gleznu izstāde “Skatpunkts”.

Kāpēc “Skatpunkts”?

Jo… katrs esam savādāks.

Jo… katrs esam no citas pilsētas.

Jo… katram ir savs viedoklis par pasauli.

Jo… katrs pasauli vēlamies parādīt savādāku.

Jo… katram tā ir sava, īpatnēja, neatkārtojama.

Jo… katrs strādā citā tehnikā.

Jo… katram ir sava attieksme pret pasauli, savs skatpunkts!

 

Izstādes prezentācija 7.oktobrī plkst. 13:00

Latvijas baltkrievu mākslinieku izstāde

 

2.septembrī Mencendorfa namā tika atklāta Latvijas baltkrievu mākslinieku gleznu izstāde.

Izstāde apskatāma visu septembra mēnesi.

Ilonas Auderes grāmatas “Arnolds Vilbergs” atvēršanas pasākums

12.septembrī plkst. 18:00 Mencendorfa namā Ilonas Auderes grāmatas par mākslinieku Arnoldu Vilbergu atvēršanas pasākums.

Izdevusi “Sava Grāmata”

Stikla mākslinieka, dizainera, bijušā LMA profesora un Stikla mākslas nodaļas vadītāja, Atzinības krusta ordeņa kavaliera Arnolda Vilberga ( dz. 1934) objekti ir un bija nozīmīgi interjera veidotāji populārās sabiedriskās ēkās. Viņa idejas radīts ir vēl šodien acis priecējošais Dailes teātra foajē griestu lampu „Drellis”, Latvijas Filharmonijas un citu sabiedrisku ēku logu dekors. Būtiski, ka daudzi izcili viņa veidoti interjeri vairs nav aplūkojami, tāpēc jo īpaši svarīgi iemūžināt saglabājušos attēlus.

Grāmatas teksts ir  latviešu un angļu valodā. Izdevuma pamatkodolu veido attēli ar komentāriem. Aptverts nozīmīgākais autora veikums dažādos daiļrades periodos, lasītāju iepazīstinot gan ar muzeju krājumos, gan privātkolekcijās esošiem darbiem, paverot nozīmīgu Latvijas dizaina vēstures lappusi valsts jubilejas gadā.

 

Kaspara Auzas personālizstāde Pūralādes Latvijas simtgadei

Kaspara Auzas personālizstāde

Pūralādes Latvijas simtgadei

No 2. augusta līdz 1. septembrim Mencendorfa namā Rīgā apskatāma Kaspara Auzas personālizstāde “Pūralādes Latvijas simtgadei”, kuru atklās 2. augustā 20:00 kopā ar  folkloras kopu “Delve”.

Izstāde veidota kā veltījums Latvijas valsts simtgadei un darbi ir pūralādes, kas restaurētas, apkaltas un apgleznotas.

Visi darbi tiek veikti kalejdarbnīcā “Kalna kalējos”, kur arī izveidots kalējlietu muzejs.

 

 

Kaspars Auza (dzimis 1962. gada 15. oktobrī)

Tautas Daiļamata meistars (1989),

Latvijas Amatniecības kameras kalējmeistars, varkalis (1995),

Darbi redzami dažādos publiskos un privātos projektos: “Lido”, “Rozengrāls”, “Black Balsam”, Latvijā un Norvēģijā, sadarbībā ar arhitektiem, dizaineriem un restauratoriem.

Vidrižos kalējdarbnīcā “Kalna kalēji” notiek arī publiski pasākumi jaunlaulātajiem, tūristiem un skolas bērniem laimes pakava un naglas kalšanā kalējmeistara uzraudzībā (www.kalumi.lv ).
Vislielāko iespaidu uz profesionālo izaugsmi atstājis studijas “Spanga” vadītājs Tautas mākslinieks Džems Bodnieks, jo šajā laikā tapa vara trauki ar mūsu tautai spēcīgu simboliku.

Pats pirmsākums kalēja profesijas izvēlē meklējams vecvectēvā – Miķelis Tauriņš (1869-1931) Valmierā uzcēla darbnīcu kalšanai un čuguna liešanai, ražoja dampjus un traktorus, ko eksportēja arī ārpus Latvijas.

Izstādes atklāšana 2. augustā 20:00 Mencendorfa namā