1.aprīļa koncerts.

24.Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam veltīta izstāde

Guntis Švītiņš. Gleznas.

“ATZINĪBAS KRUSTS: CEĻŠ UZ LATVIJU”

„Tautas pušķojumu mākslas vēstures gaita cauri gadsimtiem”

Mencendorfa namā, Rīgā

no 2019.gada 14.februāra līdz 2.martam

Pušķojumu un pušķu tautas tradīcijai Latvijā ir gadsimtiem sena vēsture.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Rezēda” meistari, ņemot par pamatu detalizētu vēsturisko materiālu pētījumu un savu pieredzi, izveidojuši autentiskus pušķojumus dabas materiālā, pievienojot tam mūsdienu materiālu iespējas.

Izstādē apskatāmi 17.gadsimtam raksturīgie putni un vērumi no dabas materiāliem, 18.g.s. puzuri un vītnes, 19.g.s. ziedu kompozīcijas un dekori un 20.gs. pušķi un telpu rotājumi.

Izstādes izvietojums Mencendorfa namā sasaucas ar šā muzeja ekspozīciju un laikmetu.

 

Tikšanās ar Vilni Auziņu

FOTOGRĀFIJA – ATTĒLA DIAPAZONS

 

Mencendorfa Nams aicina uz tikšanos attēlu lietotājus – fotogrāfijas radīto ziņu un tēlu patērētājus

2019.g.13.februārī  plkst. 18:00.

Tikšanās un saruna par mūsu esību vizuālās saziņas laukā un telpā ar fotogrāfijas nozares pētnieku

Vilni Auziņu. Tikšanās notiks Mencendorfa Nama  izstāžu zālē.

No š.g. 6.februāra līdz 28. februārim apskatāma V.Auziņa projekta “Tirgus blūzs” attēlu kolekcija.

Ieeja brīva.Tirgus blūzs 2019 txt bTirgus blūzs 2019 txt b

Daži mīlas motīvi…

Vilnis Auziņš. Foto attēlu kolekcija “Tirgus blūzs”.

No 6. februāra līdz februāra beigām apskatāma Vilņa Auziņa foto attēlu kolekcija.

Nez vai kāds šajā pasaulē ir jāpārliecina, ka tirgus izsenis ir kādas apdzīvotas vietas spilgtākais

un pieejamākais kultūras spogulis.

 

Tirgus ir sena un būtiska mūsdienu civilizācijas veidošanās forma. Tas saskatāmi un sadzirdami

pauž iedzīvotāju mentalitāti, tradīcijas un visai ātri pieņem sociālo izmaiņu nosacījumus. Tirgus ir

arī teātris, muzejs un, protams, vērtību apmaiņas uzņēmums. Tirgus ir katras pilsētas ekonomiskās

veselības tests, dzīvesprieka, temperamenta un asprātības izrāde.

Tirgus krāsainība pat pelēkos Latvijas rītos ir gleznieciska, bet valodas krāšņums  arī izciliem

vārda meistariem liek atcerēties, ka mācekļa gadi nekad nebeidzas.

Varbūt tikai mūzika spēj radīt līdzvērtīgu sajūtu gammu vienlaicīgi.

 

Šāds priekšstats 2008 gadā motivēja Latvijas Mākslinieku savienību rosināt Mākslas dienu

aktivitātes savienot ar Rīgas Centrālā tirgus ikdienas norišu fonu.

Fotogrāfu grupa “FotoForma” atsaucās šai iniciatīvai, jo fotogrāfi visu augšminēto iemeslu dēļ

visai bieži ieskatās tirgū un tikpat bieži mēdz stāstīt par izteiksmīgām tirgus dzīves ainām, kuras

nav paspējuši satvert fotokameru gaismas lamatiņās. Arī mākslinieki visai bieži izvēlas tirgu kā

dzīves pulsa un arī pašidentifikācijas modeli.

Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas savukārt tiek pieskaņotas tirgus ekonomikas principiem.

 

Kopš šīs iniciatīvas vairāku autoru tirgus norišu un procesu vērojumi ir tikuši apkopoti zem

Kopējās kolekcijas nosaukuma “Tirgus blūzs”. Dažas reizes arī izstādīti.

Attēlu autori respektē realitātes situāciju un tirgošanās procesa dalībnieku paštēlu veidotāju

radošumu un tikai veic nelielu sižetu izvēli kopējās tēmās ietvaros.

Motivāciju atkal un atkal atgriezties pie tirgus procesu vērošanas motivē arī secinājums ka

20.gs.nogales un 21.gs. sākuma gados sabiedrībā ir visai radikāli mainījusies individuālās

saskarsmes nozīmība un līdztekus tam arī produktu unikālās kvalitātes nozīmība.

Šodien tirgus bijušais šarms arvien pamanāmāk pastāv kā gaistoša kultūras mantojuma norises.

Procesa apjomu un tā nozīmi mēs nez vai nojaušam esot savu ikdienas rūpju ritmā.

 

Savu personīgo “Tirgus blūza” attēlu kolekciju pirmoreiz sakārtoju autora izstādei 2018.gadā.

Šī pārskata daļu piedāvāju arī muzeja apmeklētāju uzmanībai.

 

 

Vilnis Auziņš.

12.11.2008 – 20.01.2019

 

Arnoldam Vilbergam 85. Jubilejas izstāde

Mencendorfa namā 02.01. – 04.02.2019

Atklāšana un jubilāra sveikšana 2.janvārī plkst. 18.00

Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Latvijas dizaina vēsturē nozīmīgs ir Arnolda Vilberga vārds. Gandrīz visi 1960-80-jos gados tapušie Arnolda Vilberga telpu interjeru objekti šodien vairs skatāmi tikai fotogrāfijās un laikabiedru atmiņu stāstos. Ar savam laikam novatorisku saturisko un, it īpaši, tehnisko risinājumu,tie veido mūsu zemes dizaina zelta fondu.  Zudušā mantojuma klāstā ierindojami spilgti mākslinieka radītie telpu apgaismes un dekoratīvie objekti kādreizējos sabiedrībā populāros restorānos, kafejnīcās un ēdnīcās gan Latvijā, gan citur toreizējā PSRS – to vidū Rīgā: „Palladium”(1965), „Rīga”(1966), „Vita”(1969), „Luna”(1974), „Leņingrada”(1985), Ogrē „Ogrīte”(1965), Inčukalnā ”Sēnīte”(1968), Ventspilī „Jūras vārti”(1976), Maskavā „Metropole”(1970-tie gadi). Dizaina pērles radītas kultūras iestādēm, atpūtas namiem, viesnīcām, veikaliem. Vēl saglabāti savā sākotnējā vietā ir dekoratīvie stikla kausējumi Latvijas Filharmonijā(1968, apgaismes sistēma „Drellis” Rīgā Dailes teātra ēkā ( 1977), lustra un vitrāžas Saldus rajona kādreizējās p/s „Druva” tradīciju zālē ( 1976), arī dekoratīvais apgaismes „ziedu dekors”pie bijušā „Saktas”(1970-tie gadi) puķu veikala. Zudušo darbu rinda ir garāka – Rīgas viesnīcas „Tūrists”(1978) apjomīgās apgaismes lustras, dekoratīvi stikla matējumi Siguldas „Ziedlejas” ēkā (1970-tie gadi), Ventspils „Jūras vārtu” (1976) zāles apgaismojums, Ogres toreizējās Izpildkomitejas dekoratīvie gaismas ķermeņi( 1970-tie gadi) u.c. Arnolds Vilbergs aktīvi iesaistījies arī sadzīves lietu rūpnieciskā dizaina izstrādāšanā. Viņa idejas radīts bija kādreiz visās PSRS bankās un daudzos veikalos lietotais monētu trauks, tam bija Vissavienības patents (1965), neskaitāmi ir mākslinieka izstrādātie un realizētie dizaina priekšlikumi stikla trauku ražošanā toreiz vēl plaukstošās Latvijas stikla rūpnīcās - Līvānos un Rīgā. Guvis labu izglītību studijās Latvijā un Čehijā, Arnolds Vilbergs ierosināja stikla dizaina nodaļas izveidi 1963.gadā Latvijas Mākslas akadēmijā, pats kļūdams par jaunās stikla mākslinieku paaudzes skolotāju. Paralēli lielajiem sabiedriskajiem un rūpnieciskā dizaina projektiem tapuši daudzveidīgās tehnikās darināti augstvērtīgi mākslas darbi, no kuriem liela daļa rādīti ikgadējās mākslas izstādēs un vēlāk nokļuvuši Latvijas muzeju krājumos. A. Vilbergs dāsni savus darbus dāvājis muzeju kolekcijām, veidojot bāzi Latvijas stikla dizaina vēstures liecību saglabāšanai un izpētei.

Mākslinieka pēdējo gadu desmitu īpašā interešu lokā ir filozofisku, visuma izziņas un tautas gara mantu apzināšanas tēmas, to atveide uz stikla platēm, virtuozos dimanta griezumos, matējumos, gleznojumos un citās apstrādes tehnikās demonstrējot savas mākslinieciskās domas plašumu un dziļumu. Pēdējo gadu darbi prezentēti Arnolda Vilberga 85 gadu jubilejas izstādē.

Ilona Audere, Dr.art.

 

Pasaku grāmatas “Guldenis” prezentācija

19.decembrī plkst. 15:00 Aleksandra Ņikišina pasaku grāmatas “Guldenis” prezentācija.