No 2012.gada 4.aprīļa līdz 3.jūnijam

Pēc Nīderlandes Fēndamas Fēnkoloniālā muzeja iniciatīvas Rīgā būs skatāmas trīs izstāžu ekspozīcijas-Melngalvju namā, muzejā Rīgas Biržā un Mencendorfa namā. Pirmās divas izstādes iepazīstinās ar Hendrika Falka oriģinālgleznām, bet Mencendorfa namā caur gleznotāja Hendrika Falka mākslu un ģimenes dzīves prizmu tiks savdabīgi parādīts starpkaru laiks Rīgā.

Senā Rīga ir daudz cietusi pasaules vēstures politisko spēļu dēļ. Tā ir pilsēta, kura tikai īsu brīdi varējusi saukties par neatkarīgas Latvijas galvaspilsētu. 1917.gadā Rīgā patvērumu no revolūcijas rada baltkrievietes Tatjanas Kočerginas vecāki.

1920. gados Tatjana aizsāka studijas Arnhemā, Nīderlandē, kur viņa satika un apprecējās ar  nīderlandiešu gleznotāju Hendriku Falku. Starpkaru perioda laikā Hendriks un Tatjana vasaras pavadīja pie viņas vecākiem – Kočerginu-fon Kleistu ģimenes – Rīgā un netālu esošajā kūrortā Jūrmalā.

Lūkojoties uz fotogrāfijām, dokumentiem un atklātnēm, kuras pāris sūtījis no Rīgas, mēs ieraugām Latvijas galvaspilsētu viņu acīm. Izstādē galvenokārt eksponētas fotogrāfijas, kuru autors ir slavenais latviešu fotogrāfs Pēteris Šmits (1882 – 1973). Otrā Pasaules kara laikā Šmits, tāpat kā  Kočerginu ģimene, emigrēja no Latvijas. Viņš devās uz Ameriku, tāpat kā viņa kolēģis, fotogrāfs Roberts Johansons (1877-1957), atstājot tūkstošiem fotogrāfiju un stereofotogrāfiju, bet Kočerginu ceļš veda uz Arnhemu.

Johansons dzimis Aizkrauklē. 1908.gadā Aleksandra ielā 104, tagadējā Brīvības ielā 118, viņš atvēra fotostudiju. Brīnumainā veidā lielākā daļa no oriģinālajām stikla platēm, kuras piederējušas abiem iepriekšminētajiem fotogrāfiem, pārdzīvojušas Otro Pasaules karu un apskatāmas Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, izstādei iegūts plašs attēlu klāsts no abu fotogrāfu kolekcijām. Fotogrāfijas, kuras visbiežāk izgatavotas tieši no stikla platēm, atspoguļo Rīgas pilsētu un Jūrmalas kūrortpilsētu starpkaru periodā.

Molotova-Ribentropa pakta (1939) rezultātā 1940.gada jūnijā padomju vara atņēma Latvijas neatkarību, kuru valsts atguva 1991.gadā. Izstādi simboliski noslēdz fotogrāfija ar degošo Svētā Pētera baznīcu Rīgā un trīs Hendrika Falka gleznas, kurās attēlotas sērojošas sievietes un bēgļi.

No 1.līdz 26.februārim skatāma Imas Mauriņas personālizstāde “No visa kā pa drusciņai…” (gleznas,  sienas dekori,  rokdarbi,  dzejoļi, īsstāsti,  apsveikumi,  noskaņas…). Kā māksliniece apgalvo:”Manī ir no visa kā pa drusciņai. Košās krāsas no līvu dzīves ziņas, neprātīga ilgošanās no kāpu smilgām – Ilgām. No priežu asarām – dzintara brīnums. Stāvu un brīnos par visu… Dalīšanās krāsu košumā un sajūtās – tā ir katra mākslinieka privilēģija, bet teikt un pateikt, lai tevi sadzirdētu, nebūt nav viegli. Visu jau arī nevar izstāstīt, izsvilpot, izmērīt…….to var tikai sajust…”

Izstādes atklāšana 3.februārī plkst.16.00.

18.02. – ciemiņdiena - ikvienam interesentam ir iespēja satikties ar  mākslinieci no plkst. 11.00 – 17.00

Aicinam uz izstādi „GADALAIKI Latvijas Mežģīņu darinātāju apvienības rokdarbos un Andreja Kudrjašova fotogrāfijās”.
Izstādes atklāšana 2012.g.03.01.plkst. 18.00!

Ilona Audere, dr.art

Ādas apdare ir viena no jomām, kuru pieminot, galvenokārt jādomā par augstu amatniecisku kvalitāti un izgatavotā priekšmeta funkcionalitāti… , jo mūsu gēnos ielikta ir senča- ādas apģērba un sadzīves priekšmetu izgatavotāja, vēlāk arī grāmatu iesējēja attieksme pret šo dzīvās dabas materiālu. Kā laika gaitā lolots izstrādājuma dekoratīvais uzdevums, cik daudz pietātes ādas apstrādes tradīcijai, cik drosmes jaunām idejām, apliecina gadskārtējā Latvijas ādas apstrādes jau atzītu un vēl topošu tautas mākslinieku darbu skate. Pateicoties tautas mākslas ekspertes Lindas Rubenas profesionālajam redzējumam izstādes darbu atlasē, no pieteiktā darbu klāsta izvēlēti darinājumi, kas būtiski raksturo mūsdienu šīs mākslas nozares virzību.

Saskanīgi ar 17.gadsimtā celto Mencendorfa namu un tā vēsturiskajiem siju bēniņiem, tagadējo izstāžu telpu, kā saikne ar seno pamatīgo amatniecību skatāmi TLMS „Plastikas” un „Nianses” jau mums ierastie ādas iesējumi, kārbas un jostas, atgādinot, ka ādas apstrādes tehniskie smalkumi ir cieņā joprojām. Abu studiju mākslinieki risinājuši arī laikmetīgākas tēmas. Asprātīgi, interesanti un reizē funkcionāli un tehniski profesionāli veidota „Plastikas” autora Ārvalda Lūša dubultsoma. Viņa studijas kolēģe Sandra Birze paplašinājusi tradicionālo ādas kā materiāla pielietojumu, oriģinālās formās darinot interjera priekšmetus. TLMS „Nianses” māksliniece Diāna Bunža novatoriski draiski ļoti košu krāsu ādas spilvenu kompozīcijā iesaistījusi bižutērijas materiālus, skatītāja uztverē transformējot materiālu. Atsevišķi „Nianses” sienas dekori aizved mūs dažu desmitu senā pagātnē, liekot atcerēties padomju laikā populāro interjera kiču, tādējādi izstādē iezīmējot vienu būtisku stīgu ādas apdares vēsturē, kas stūrgalvīgi grib pieteikt savu dzīvotspēju arī mūsdienās.

Ar spilgtu ādas darbu formu un funkciju krāsainību, novatorismu izceļas TLMS „Zemga” sniegums. Acis piesaistās visiem šajā izstādē eksponētajiem studijas darbiem. Vai tas būtu Agritas Krieviņas art deco noskaņās veidotais melni-sarkanais galda komplekts „Bārta”, vai Ritas Ličāginas oriģināli risinātā „ceļojumu soma”, vai seno rīdzinieku apavi. Zīmīgi, ka „Zemgas” novatorisms izpaužas arī seno ādas izstrādājumu kopijās. Tas ir tik mūsdienīgi – uzvilkt senā rīdzinieka zābaciņus…,un ikviena šodienas sieviete lepotos ar Ingas Beikules piespraudi – vēsturisko somiņu kopiju. Šis darbs priecē ne vien ar smalku, filigrānu kopijas atveidojumu, bat arī rada apbrīnu par autores pētniecisko darbu, kas jaušams viņas apjomīgās kolekcijas izveidē. Jaunā māksliniece strādā patiešām apbrīnojami radoši, arī viņas prezentētā korsete ir interesants,laikmetīgs skatījums uz mūsu vēsturi.

Šī gada izstādes plusos ieskaitāms arī Irēnas Baufales (A. Paulāna vārdā nosauktā TLMS) veidotais zirglietu komplekts ponijam. Aktualizējoties zirgkopībai, mūsu zemē pieaug arī interese par skaisti un praktiski darinātām lietām mūsu četrkājainajiem mīluļiem. Prieks redzēt, ka Latvijā atkal to visu prot izgatavot! Pie kam, izstādē iejūgtais ponijs piešķir visai ekspozīcijai jautru rotaļīguma noskaņu.

Patīkami, ka Linda Rubena izstādē iekļāvusi arī topošo ādas apstrādātāju darbus! Liepājas Mākslas skolas un mākslas vidusskolas mācību darbi, diplomdarbi iezīmē perspektīvu nākotni, apliecinot, ka nezudīs ne amatnieciskās tradicionālās kvalitātes, ne aptrūks idejiskā lidojuma. Par to stāsta L.Orlas košie, bezbēdīgie un šodien tik aktuālie grīdas spilveni, arī S. Lasmanes kartona „grāmatiņas kārbās”… Izstādes iekārtotāji prasmīgi salikuši jauno darbus blakus profesionāļiem. Tā „Zemgus” somu brīnišķīgi papildina Rīgas Amatniecības skolas audzēkņu skatījums uz somu tēmu, bet Kristīnes Lukašēvicas oriģinālās diplomdarba grāmatas reizē harmonē un reizē izceļas ar svaigumu blakus TLMS darinājumiem. Izstādē iekļauts arī viens pamatskolas „Rīdze” darinājums – Patrīcijas Lideres kompozīcija „Pūpoli zied”- mīļi, ādas mākoņu spilventiņi lido debesīs… kas zina, uz nākotnes spilgtu profesionālismu.

Izstāde kārtējo reizi apliecina, ka labu ekspozīciju veido prasmīgs kurators un zinošs iekārtotājs, ļaujot konkrētai tautas mākslas nozarei izpausties visā tās daudzveidīgajā spektrā.

Tautas lietišķās mākslas izstāde „Cimdi un zeķes” ir gadskārtējā žanru izstāde, kas parāda rokdarbu – adīšanas un tamborēšanas meistaru veikumu un to māksliniecisko izaugsmi pēdējos gados.

Adīšana ir viena no senākajām apģērba darināšanas tehnikām, kurai bijušas ne tikai praktiskas, bet arī dekoratīvas funkcijas. Tā kā adījumi ir ļoti piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem un tehnika un materiāli samērā vienkārši, adīšana kā tautas lietišķās mākslas nozare arī tagad nav zaudējusi savu nozīmi.

Pateicoties tam, ka cimdi bija kā dāvināšanas objekts kāzu un bēru tradīcijās, līdz mūsdienām ir saglabājušies seni cimdu raksti, kas savu aktualitāti nav zaudējuši arī 21. gadsimtā.

Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies tautas lietišķās mākslas studijas, kas atklās izstādes tēmu, sākot no senākās cimdu darināšanas tehnikas ar vienu adatu, līdz etnogrāfisko cimdu un zeķu kopijām un mūsdienu risinājumiem dažādās adīšanas un tamborēšanas tehnikās. Izstādes ekspozīciju papildinās adītās un tamborētās segas.

Izstādes atklāšana 2011. gada 9. decembrī plkst. 16.00 rīdzinieku mājā – muzejā “Mencendorfa nams”, Grēcinieku ielā 18. Izstāde apskatāma no 2011. gada 9. līdz 30. decembrim.

No 2011. gada 3. novembra līdz 4. decembrim Mencendorfa namā būs apskatāma lietišķās mākslas izstāde „Ādas apdares darbi”.

Dzīvnieku ādas kopš senatnes izmantotas apģērbu un dažādu sadzīves priekšmetu – vairogu, telšu, apavu, segu, somu, ūdens trauku – darināšanai.

Lietišķās mākslas izstādē „Ādas apdares darbi” atspoguļosies ādas mākslinieciskās apstrādes meistaru veikums, to jaunrade un radošās idejas darbos, kas tapuši pēdējos gados. Izstādē būs apskatāmi tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku un individuāli strādājošu meistaru darbi. Ar saviem darinājumiem izstādi papildinās arī topošie meistari un mākslinieki no Rīgas Amatniecības vidusskolas un Liepājas mākslas vidusskolas.

Izstādē piedalīsies arī vienīgā cietādu meistare Latvijā – Irēna Baufale. Meistare galvenokārt izgatavo dažādas zirglietas, bet vaļas brīžos arī nelielas somiņas un citus ādas izstrādājumus.

Visvairāk tautas lietišķās mākslas studiju, kas nodarbojas ar ādas māksliniecisko apdari, ir Rīgā. Meistari izgatavo dažādus dekoratīvus, praktiski lietojamus priekšmetus – ādas kārbas un somas, kā arī iesien grāmatas. Pēdējos gados ir palielinājusies interese arī par arheoloģiskajos izrakumos sastopamo ādas zābaciņu, jostu, maku, kā arī dažādu mūsdienu tērpu – jostu, korsešu – darināšanu.

Izstādes atklāšana – 2011. gada 2. novembrī plkst. 16.00 Mencendorfa namā.

Lietišķās mākslas izstādi „Ādas apdares darbi” rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

8.novembrī plkst.16.00 atklāj mūsdienu pasaules stikla mākslas kolekcijas pastāvīgo ekspozīciju!

Mencendorfa nama ēkas vēsture ir cieši saistīta ar stiklinieku amatu un stikla mākslu. Ēkas pirmsrestaurācijas izpētē ir atrastas unikālas liecības par nama uzcēlēja, 17.gs. stiklinieka, Jirgena Helma darbnīcu – stikla gleznojumu lauskas, krāsu sagatavju trauciņi, vitrāžu stikli un svina stiegras u.c. Tā ir pagaidām vienīgā 17.gs. Rīgas stiklinieku darbnīca, par kuras darbību un atrašanos ir konkrētas ziņas. Saskaņā ar nama stiklinieku darbnīcas vēsturi, blakus ekspozīcijā izvietotajām Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja deponētajām 17.-19. gs. vitrāžām, svarīgas ir eksponētās Mencendorfa nama krājumā esošās apgleznoto logu lauskas no 17. gs. Helma darbnīcas.

1999. gadā Mencendorfa nama pagraba telpās savu darbību uzsāka Stikla mākslas un studiju centrs, tādējādi atjaunojot seno vēsturisko saikni ar stiklinieku amatu šajā ēkā.

Muzeja pastāvēšanas laikā (kopš 1992.gada) notikušas daudzas vietēja mēroga un starptautiskas stikla mākslas izstādes, simpoziji, konferences un citi projekti. Stikla mākslas aktivitātes veicinājušas ļoti interesantas, unikālas mūsdienu stikla mākslas kolekcijas izveidošanos Mencendorfa namā. Tie ir mākslinieku dāvinājumi no dažādām pasaules valstīm, to vidū pasaules stikla mākslas korifeju darbi. Kolekcijas autoru rindu spilgtina ASV stikla dizaina pionieris, plūstošo formu meistars Marvins Lipofskis (1938), viņa ekstravagantais laikabiedrs, amerikānis, rotaļīgi gaumīgā kiča mākslinieks Marks Ekstrands, ASV filozofiskais domātājs Maikls Rodžers (1955), Ukrainas Ļvovas starptautiski atzītais simbolu valodas virtuozs Andrejs Bokotejs (1938) un Visuma kategorijās domājošais Oleksandrs Zvirs (1953) u.c. Lepojamies arī ar vietējā korifeja, Latvijas Mākslas akadēmijas stikla dizaina nozares iedibinātāja mākslinieka Arnolda Vilberga (1934) dāvāto autordarbu klāstu, kurā mākslinieks pierādījis sevi kā konstruktīvu, filozofisku domātāju, akcentējot latvietim tuvo ģeometrisko pasaules uztveri. Ilgus gadus vadīdams Stikla mākslas nodaļu LMA, Arnolds Vilbergs izaudzinājis spēcīgu jauno stiklinieku paaudzi. Mencendorfa nama kolekcijā aplūkojami viņa audzēkņu – Zaigas Baižas (1964), Ingunas Auderes (1965) Lačazara Dočeva (1973), Barbalas Gulbes (1972), Martas Ģibietes (1973) u.c. jauno autoru darbi.

No 8.oktobra Mencendorfa namā skatāma gadskārtējā Restauratoru biedrības izstāde. Šogad tā pulcē 18 restauratorus, kuri pārstāv lielākos Latvijas muzejus – LNMM, LNVM, Rundāles pils muzeju, Latvijas kara muzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Ventspils muzeju kā arī Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības, 13.gs. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Sv. Pētera baznīcas pārvaldi.

Šogad izstādē varam aplūkot restaurētu lietišķo mākslu, kas sevī ietver lielu materiālu dažādību – restaurēta āda, misiņš, koks, tekstils, dzelzs, svins, bronza, alva, sudrabs, kauri gliemežvāki, kauls, māls, porcelāns.

Izstāde apskatāma līdz 30. oktobrim.

4. septembrī Mencendorfa namā tiks atklāta metālmākslas izstāde “Metālu kristāliskās deformācijas“. Izstādē piedalās mākslinieki Kārlis Ādminis, Māris Priednieks, Jānis Pūce. Atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem notiks 2011.gada 4.septembrī.

Ekspozīcijā būs apskatāms pēdējos 3 gados paveiktais. Mākslinieku veikums sastāv no nacionālā romantisma, industriālā mantojuma un konceptuālisma stilistikā veidotu darbu  kopuma.  Kolekcijas pamatā ir ideja par priekšmetu, kas baudāms  dažādi, sākot ar ikdienišķiem uzdevumiem, kā – noskaņas radīšana, interjera vai eksterjera sastāvdaļa, un komplicētākiem – identitātes apliecinājums, rituāla sastāvdaļa vai komunikācijas līdzeklis.

Info –  http://web.me.com/komutators

Uzsākot jaunu mācību gadu, no 2011. gada 1. līdz 4. septembrim, jau ceturto reizi muzejos norisināsies akcija Mācību nedēļa pieaugušajiem. Akcijas Mācību nedēļas pieaugušajiem tēma ir Dzīvesstils. Muzejos notiks dažādas pieaugušajiem un ģimenēm domātas aktivitātes – lekcijas, sarunas, radošās darbnīcas.

Akcijas ietvaros Mencendorfa nams piedāvā nodarbību „Iepazīsti seno logu izgatavošanas un dekorēšanas tradīcijas”, kuru vadīs Dr.Art. Ilona Audere.

Nodarbība notiks 2.septembrī plkst.17.00. Dalības maksa 1 Ls.