Māras Auzas personālizstāde.

Mencendorfa nams aicina 11.martā plkst.12:00 uz Māras Auzas personālizstādes

“Trejāds ceļš” atklāšanu.

Izstāde būs apskatāma līdz marta beigām.

Trejāds ceļš

Šī izstāde ir tapusi, it kā kopā satecētu trejādi ceļi un taciņas. Tās ir trīs manu darbu tēmas un trejādi materiāli, kādus savos darbos esmu pielietojusi – māls, šamots un eļļas pasteļi.

Ar mālu es sāku nodarboties 1971. gadā VEF Kultūras pils lietišķās mākslas studijā „Saule”. Vēlāk mācījos Tautas universitātes keramikas nodaļā, kuru beidzu ar diplomdarbu „Skrāpētais raksts latviešu tautas keramikā”. 1977. gadā ieguvu Tautas daiļamata meistares keramikā nosaukumu. Visus šos gadus, līdz pat šodienai, esmu piedalījusies ļoti daudzās lietišķās mākslas izstādēs kā TLMS „Saule”, gan kā TLMS „Rīdze” dalībniece un arī starptautiskās izstādēs. Esmu sarīkojusi 4 personālizstādes. Mani darbi ir aizceļojuši ļoti tālu pasaulē.

Māla saimniecības trauki, dekoratīvas vāzes un šķīvji, kurus rotā gan plastika, gan ornaments, gan augu raksts un dažādu krāsu mirdzums un trauku formu dažādība, ir tā sāls, kādēļ keramika ir tik pievilcīga.

Lielu pārsteigumu un apbrīnu var sagādāt arī mūsu tālo senču skaistuma un ritma izjūta, kuru mēs sastopam akmens laikmeta trauku rotājumos.

Visu šo bagātību esmu izmantojusi savu darbu veidošanā, formas, rakstus un krāsas saliekot pēc sava prāta.

Otra taciņa mani aizveda pie skulpturāliem šamota veidojumiem, un 2005. gadā tapa darbu cikls par senlatviešu tēmu ar nosaukumu „Atgādinājums par senatni”.

Daudz noskaņu un ierosmju sniedz laiks, kurā pirms gadiem un arī šodien dzīvo sievietes.

Sievietes ir tik daudzveidīgas un spilgtas. Sievietes ir stipras un arī maigas, patiesas un viltīgas, uzticīgas un koķetes – tik daudz šķautņu! Tā radās manu eļļas pasteļu cikls – zīmējumi un daži dzejoļi – ar kopēju nosaukumu „Fantāzijas par sievieti”.

Māra Maruta Auza, Tautas daiļamata meistare, 2017.gada martā

 

Izstādes, kurās autore piedalījusies ar saviem keramikas darbiem

  1. Olainē – pilsētas izstādes, ZRA „Bioķīmiskie reaktīvi”, Olaines 1. Vidusskolā – 1971. – 1999.g – 27
  2. TLMS „Saule” – 1975. – 1982. – 9
  3. TLMS „Rīdze” – 1983. – 2013. – 21
  4. Republikāniskās, vai novadu – 1976. – 2013. – 16
  5. Vissavienības – 1977. – 1981. – 2
  6. Starptautiskas – 1998. – 2001. – 2
  7. Dažādas – 1981. – 1986. – 4
  8. Personālizstādes – 1984.; 1989.; 2011.; 2017. – 4

 

Apbalvojumi

  1. Bronzas medaļa TSSI Maskavā – 1981.
  2. Zelta medaļa, laureātes nosaukums Vissavienības pašdarbnieku mākslas festivālā – 1977.

 

Publikācijas

Žurnālā „Tautas Pūrs” Nr. 71., 72. – 1998. gadā (izdod ASV) rakstu sērija „Rotāšanas paņēmieni latviešu tautas keramikā”.

 

Ainas Tobes gleznu personālizstāde.

Izstāde būs apskatāma līdz š.g. 9.martam.

Georgijs Zerņickis. Gleznas.

No 2.februāra līdz mēneša beigām Mencendorfa nams ielūdz apskatīt Georgija Zerņicka gleznu personālizstādi.

Georgijs Zerņickis ir dzimis Krievijā 1938. gadā. Lielāko savas dzīves daļu ir pavadījis Latvijā. Pirmā iegūtā augstākā izglītība – tehniskā. Beidzis vakara dizaina kursus Latvijas Mākslas akadēmijā.

Autors piedalās izstādēs kopš 1988. gada. Ir notikušas personālizstādes: Reiterna namā, Rietumu Bankā, Melngalvju namā, Bauskas muzejā. Ir piedalījies arī kā viens no autoriem kopīgās izstādēs.

Kopš 1988. gada ir Rīgas mākslinieku grupas “Brīvā māksla” biedrs.

Mīlestībā dzimusī

“Latvijas ainavas zīmējumos un fotogrāfijās”

No 4.janvāra līdz 31.janvārim Mencendorfa namā būs apskatāma Jurija Denisova un Silvijas Aueres izstāde. Ekspozīcija uz planšetēm. Zīmējumi un fotogrāfija.

Izstādes atklāšana 4.janvārī plkst.18:00.

Māris Dzelzskalns.Gleznas.

No 1.decembra aicinām apmeklēt Māra Dzelzskalna gleznu izstādi.

Pirms gadiem divdesmit Māris Dzelzskalns no gleznošanas bija tik tāls kā Zeme no Marsa. 1994. gadā, būdams divdesmit vienu gadu vecs, viņš pabeidza Ugunsdrošības tehnisko skolu, pēc tam absolvēja Maskavas Augstāko ugunsdrošības tehnisko skolu, kur ieguva ugunsdrošības inženiera grādu. Desmit gadu viņš nostrādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Sekoja autoavārija, kurā Māris guva smagu muguras traumu, pēc kuras kļuva daļēji paralizēts un ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā.

Laimi un piepildījumu Māris ir atradis glezniecībā. Cilvēka patiesā varēšana un spējas atklājas kritiskās situācijās, lūzuma punktos. Švīkstoņa uz audekla, tūkstošiem triepienu, krāsu smarža, adrenalīns, radoša uzvara — Māris mālē ātri, ar aizrautību un prieku, pat sajūsmu.

(informācija no :  www. Dzelzskalns.lv)

TLMS „REZĒDA” izstāde „Pušķojumu un pušķu tradīcijas latviskajā mantojumā”

Mencendorfa nams aicina uz izstādes “Pušķojumu un pušķu tradīcijas latviskajā mantojumā” atklāšanu 1.decembrī plkst.17:00

Gadu simteņiem ilgi veidojusies mūsu tautas māksla, kuras paraugus skatam senmantu krātuvēs. No šiem paraugiem redzam, ka mūsu senči, labprāt savas lietas rotājuši, jeb kā min dainas, “pušķojuši”. Dekoratīvās rotas šaurākā nozīmē – pušķojumus, kurus latvieši veidoja atsevišķām vietām un uz īsu laiku, īpašām godu reizēm un gadskārtu svētkiem. Autentisko rotājumu izgatavošana, tradicionālo godu dekorējumu pētniecība uz rakstveida un mutvārdu liecībām ir TLMS “Rezēda” izstādes “Mājas pušķojumi un pušķi tautas tradīcijās” koncepcijas pamatā.

 

Pušķojumu un pušķu tautas tradīcijai Latvijā ir gadsimtiem sena vēsture.

TLMS „Rezēda” savas pastāvēšanas 36 gados ir pētījusi tautas tradīcijas, pievēršot uzmanību kompozīcijas nozīmei, krāsu ietekmei un iedarbībai uz cilvēka uztveri, jūtām, emocijām. Šajā gadījumā īpaša uzmanība veltīta seno pušķu un pušķošanas tradīciju izstrādāšanai materiālā, [skat.Pušķi un pušķojumi tautas tradicijās/ Kr.Pāvuliņš 1931.] veltot īpašu uzmanību autentiskajam izpildījumam, lai nerastos pārpratums par izstrādājuma izcelsmi un vēlmi nonicināt latviešu pušķošanas mākslas tradīcijas. Izstādes eksponāti iepazīstina apmeklētājus ar augu pušķojumu izmantošanas iespējām, godu pušķojumu un gadskārtu pušķojumu jomās, izmantojot dažādas inovācijas kompozīciju veidošanā, lai radītu jaunu komunikācijas veidu starp cilvēkiem.

Mūsu dienās, kad saistībā ar globalizāciju, pasaule ir kļuvusi maza, gribas paturēt tās tradīcijas un mākas, kas latviešiem piemitušas gadsimtu gaitā.  Ķīniešu plastmasas grabuļu vietā mēs cilvēkiem piedāvāsim izziņu par mūsu vēsturi, par mūsu pieejamajiem dabas materiāliem, linu, salmiem, smilgām, pogaļām, pākstīm, sūnām, čiekuriem, utt. Atgriezīsimies pie mūsu pirmatnējām saknēm, pie dabas!

Izstāde apskatāma līdz 31.janvārim.

Izstādes “Četras rudens lapas” noslēguma koncerts

Mencendorfa nams ielūdz uz izstādes “Četras rudens lapas” noslēguma koncertu 27.novembrī plkst.18.00 (Grēcinieku ielā 18, Rīgā)

Tu melodija, es tavs pavadījums … tā molberts vijolei. Kā jūties apmaldījies? Krāsas nevar dzīvot bez mūzikas, mūzika bez krāsām.

Atrodi sevi mūzikā, atrodies krāsās, nepaej garām!

Programmā franču, zviedru mūzika.

Klinta Kluce (alts), Adriāna Marta Gotlube (nyckelharpa/taustiņvijole), Ansis Klucis (kontrobass), Lenards Gotlubs (lauta/mandolīna).

Alīna Burlakova. Gleznas. 01.11 – 30.11.2016

Novembrī Mencendorfa namā visiem interesentiem būs iespēja apskatīt Alīnas Burlakovas gleznu pirmo personālizstādi. Jauna māksliniece ir dzimusi Rīgā, mācījās mākslas privātakadēmijā ARTAS, kur ieguva pamatzināšanas par akadēmisko zīmējumu un glezniecību, un vienlaikus mācījās arī RTU Interjera dizaina programmā.

Mīlestība pret ceļojumiem atstāja savas pēdas uz Alīnas Burlakovas radošo gaitu.  Juveliermākslas studijas Madridē atstāja spilgtu iespaidu uz mākslinieci un pierādīja, ka karsta spāņu zeme ir pilna ar pārsteigumiem, vilinošām un iedvesmojošām lietām, kuras nevienu nevar atstāt vienaldzīgu. Tādā veidā šī zeme iegāja Alīnas daiļradē un tika atainota dažās gleznās.

Šī izstāde tiks veltīta tām lietām, kuras bija jaunai māksliniecei apkārt pēdējos gados: daudz ziedu, skaistas Dienvidspānijas ainavas un citas lietas.

Izstādes atklāšana notiks 1. novembrī plkst. 17:00.

“Četras Rudens Lapas” 01.-27.novembris, 2016.

Ārā līst lietus, un debesis spoguļojas peļķēs … Bet bezgalīgās sārtās lapas steidz nokļūt runāties ar zemes akmeņiem, samirkt un izšķīst drēgnajā novembra vakarā. Un ko mēs varam zināt, ko domā krāsas? Varbūt tām sirdī ir ienācis rudens? Četras lapas sniedz siltumu, nāk pārdomu laiks. Ar to rudeni ir dīvaini, nāk un patīk!
Četri mākslinieki šo novembri piedāvās savās krāsās, audeklos un pārdomās par plašo un skaisto rudens pasauli, par jūru, par mums.
Izstādes ‘’Četras rudens lapas” atklāšana Mencendorfa namā 1 .novembrī plkst.18.00 (Grēcinieku ielā 18, Rīgā)
Ieva Caruka, Evija Pamovska, Santa Va un Lenards Gotlubs