Konference “Latvija – Nīderlande” un izstādes “Latvijas – Nīderlandes tirdznieciskie sakari starpkaru periodā”atklāšanas pasākums

Philips. Foto no RVKM krājuma

Muzejs “Mencendorfa nams un Vēndamas Vēnkoloniālais muzejs ielūdz Jūs pagodināt ar savu klātbūtni konferenci “Latvija – Nīderlande” un izstādes “Latvijas – Nīderlandes tirdznieciskie sakari starpkaru periodā”atklāšanas pasākum

2018. gada 16.novembrī

Grēcinieku ielā 18

 

 

14.00 Konference ( angļu un latviešu valodā):

 

Jons de Jonge. Latvijas – Nīderlandes diplomātiskie sakari starpkaru periodā.

( Nīderlandes – Baltijas biedrība Vlagtvedē, Nīderlande)

 

Hendriks Andris Hahmērs. Latvijas – Nīderlandes kuģniecības sakari starpkaru periodā.

( Vēndamas Vēnkoloniālais muzejs, Nīderlande)

 

Ieva Sproģe – Grigorjeva. Mencendorfa nama un Vēnkoloniālā muzeja sadarbība.

( mencendorfa nams)

 

Kafija

16.00 Izstādes atklāšana

 

 

 

 

Mārtiņš Jēcis “Ābols krāsā”. Gleznas.

No 24.oktobra līdz 10.novembrim apskatāma Mārtiņa Jēča gleznu izstāde “Ābols krāsā”.

Koncerts Henrija VIII dziesmas

Mencendorfa nams ielūdz

12.oktobrī plkst.19:00 uz koncertu “Henrija VIII dziesmas”.

 

 

Karalis Henrijs VIII bija 16. gadsimta Anglijas monarhs, spilgts Tjudoru dinastijas pārstāvis, baznīcas reformātors, arī komponists. Koncertā atskaņosim viņa autordarbus, kas visi atrodami saglabājušies Henrija VIII manuskriptā.

Koncertā muzicēs:

Dārta Treija – balss, blokflauta,

Lauma Liepiņa – viola da gamba,

Lenards Gotlubs – lauta.

 

Biļetes (5 eur) nopērkamas pirms koncerta norises vietā.

 

Gleznu izstāde “Skatpunkts”

Natālija Vorna

No 3.oktobra līdz 21.oktobrim Mencendorfa namā apskatāma mākslinieku grupas “Laucinieki” gleznu izstāde “Skatpunkts”.

Kāpēc “Skatpunkts”?

Jo… katrs esam savādāks.

Jo… katrs esam no citas pilsētas.

Jo… katram ir savs viedoklis par pasauli.

Jo… katrs pasauli vēlamies parādīt savādāku.

Jo… katram tā ir sava, īpatnēja, neatkārtojama.

Jo… katrs strādā citā tehnikā.

Jo… katram ir sava attieksme pret pasauli, savs skatpunkts!

 

Izstādes prezentācija 7.oktobrī plkst. 13:00

Latvijas baltkrievu mākslinieku izstāde

 

2.septembrī Mencendorfa namā tika atklāta Latvijas baltkrievu mākslinieku gleznu izstāde.

Izstāde apskatāma visu septembra mēnesi.

Ilonas Auderes grāmatas “Arnolds Vilbergs” atvēršanas pasākums

12.septembrī plkst. 18:00 Mencendorfa namā Ilonas Auderes grāmatas par mākslinieku Arnoldu Vilbergu atvēršanas pasākums.

Izdevusi “Sava Grāmata”

Stikla mākslinieka, dizainera, bijušā LMA profesora un Stikla mākslas nodaļas vadītāja, Atzinības krusta ordeņa kavaliera Arnolda Vilberga ( dz. 1934) objekti ir un bija nozīmīgi interjera veidotāji populārās sabiedriskās ēkās. Viņa idejas radīts ir vēl šodien acis priecējošais Dailes teātra foajē griestu lampu „Drellis”, Latvijas Filharmonijas un citu sabiedrisku ēku logu dekors. Būtiski, ka daudzi izcili viņa veidoti interjeri vairs nav aplūkojami, tāpēc jo īpaši svarīgi iemūžināt saglabājušos attēlus.

Grāmatas teksts ir  latviešu un angļu valodā. Izdevuma pamatkodolu veido attēli ar komentāriem. Aptverts nozīmīgākais autora veikums dažādos daiļrades periodos, lasītāju iepazīstinot gan ar muzeju krājumos, gan privātkolekcijās esošiem darbiem, paverot nozīmīgu Latvijas dizaina vēstures lappusi valsts jubilejas gadā.

 

Kaspara Auzas personālizstāde Pūralādes Latvijas simtgadei

Kaspara Auzas personālizstāde

Pūralādes Latvijas simtgadei

No 2. augusta līdz 1. septembrim Mencendorfa namā Rīgā apskatāma Kaspara Auzas personālizstāde “Pūralādes Latvijas simtgadei”, kuru atklās 2. augustā 20:00 kopā ar  folkloras kopu “Delve”.

Izstāde veidota kā veltījums Latvijas valsts simtgadei un darbi ir pūralādes, kas restaurētas, apkaltas un apgleznotas.

Visi darbi tiek veikti kalejdarbnīcā “Kalna kalējos”, kur arī izveidots kalējlietu muzejs.

 

 

Kaspars Auza (dzimis 1962. gada 15. oktobrī)

Tautas Daiļamata meistars (1989),

Latvijas Amatniecības kameras kalējmeistars, varkalis (1995),

Darbi redzami dažādos publiskos un privātos projektos: “Lido”, “Rozengrāls”, “Black Balsam”, Latvijā un Norvēģijā, sadarbībā ar arhitektiem, dizaineriem un restauratoriem.

Vidrižos kalējdarbnīcā “Kalna kalēji” notiek arī publiski pasākumi jaunlaulātajiem, tūristiem un skolas bērniem laimes pakava un naglas kalšanā kalējmeistara uzraudzībā (www.kalumi.lv ).
Vislielāko iespaidu uz profesionālo izaugsmi atstājis studijas “Spanga” vadītājs Tautas mākslinieks Džems Bodnieks, jo šajā laikā tapa vara trauki ar mūsu tautai spēcīgu simboliku.

Pats pirmsākums kalēja profesijas izvēlē meklējams vecvectēvā – Miķelis Tauriņš (1869-1931) Valmierā uzcēla darbnīcu kalšanai un čuguna liešanai, ražoja dampjus un traktorus, ko eksportēja arī ārpus Latvijas.

Izstādes atklāšana 2. augustā 20:00 Mencendorfa namā

Dāvja Beitlera ainavu izstāde “Stūru stūriem tēvu zeme”

No 2. augusta līdz 1. septembrim Mencendorfa namā Rīgā būs apskatāma , kuru atklās ceturtdien, 2. augustā, plkst. 18.

Izstādes gleznās skatāmi mūsu zemes ainavas motīvi; tie, strādājot galvenokārt plenērā, sakņoti pavisam konkrētās Latvijas vietās, tomēr ir nedaudz vispārināti, izceļot kopējās noskaņas, konkrēto motīvu raksturzīmes, krāsu un formu saspēli, un šāda pieeja likusi atmest visu lieko un ļāvusi neiestigt vēlmē ar otu detalizēti “fotografēt”. Par to, cik izteiksmīgi gleznu autoram izdevies atainot šos motīvus, spriežams skatītājam; galvenais – lai rādītie mākslas darbi kaut nedaudz ieviļņo, ļaujot tieši ar krāsu, formu, noskaņu un emocionālo asociāciju starpniecību kārtējo reizi apjaust Latvijas ainavas savpatnību un krāšņumu pat šķietamā necilībā.

Dāvis Beitlers dzimis 1993. gadā Jelgavā, ir muzeju darbinieks, vēsturnieks, mūziķis, baznīcas ērģelnieks, sabiedriskais darbinieks, vairāku grāmatu, pastāvīgo vēstures ekspozīciju, zinātnisku (akadēmisku), populārzinātnisku, publicistisku rakstu, dzejas publikāciju un vokālās kamermūzikas kompozīciju (skan regulāri – Latvijā un latviešu trimdinieku mītnes zemēs ārpus tās) autors, Latvijas Universitātes doktorants. Glezniecības jomā akadēmisko izglītību nav ieguvis un ir uzskatāms par autodidaktu jeb pašmācībnieku, kuram mākslas gaitu rītausmā padomu nav lieguši diplomētie meistari Elita Ābele, Ivars Klaperis un Gunārs Ezernieks – autora pirmais zīmēšanas skolotājs Kalnciema vidusskolā. Neskaitot izstādi Mencendorfa namā, līdz šim noritējušas 18 gleznu personālizstādes – Kalnciemā, Valgundē, Zaļeniekos, Jelgavā, Glūdā, Rīgā (kultūras centrā „Imanta” 2010. g.) un citviet Latvijā. Kādas personālizstādes ievadtekstā 2009. gadā D. Beitlera radošo darbību vizuālās mākslas novadā un ainavas žanrā mākslas zinātniece Valda Vilīte raksturojusi:

“Par kādu Baltijas mākslinieka akvareli Johans Volfgangs Gēte teicis: Šajā mākslas darbā glezniecība sasniegusi ļoti augstu pakāpi. Vientiesīgi ļaudis iebilduši, ka autors nav nevienam pateicību parādā, bet visu sasniedzis saviem spēkiem. It kā cilvēks sevī nespētu rast neko citu kā tikai stulbumu un nemākulību! Ja arī šis mākslinieks pie pazīstamiem skolotājiem nav mācījies, tad taču viņš ir ticies ar krietniem meistariem un smēlis viņu, kā arī dižo priekšteču un visuresošās dabas zinības. Liktenis viņam ir dāvājis izcilu talantu; māksla un daba viņu ir izglītojusi. Viņš ir krietns un savā ziņā vienreizējs, taču nevar apgalvot, ka viss nācis tikai no paša būtības. Šie dižā vācu dzejnieka vārdi nāk prātā, aplūkojot Dāvja Beitlera gleznu izstādi.

Latvijas maigā daba ar kūstošiem sniegiem, pavasara ziedos slīgstošām ābelēm, vasaras sulīgo zaļumu un rudens zeltu attēlota daudzu mākslinieku darbos, un katrs to redz mazliet citādu. Dāvis piedāvā savu, gaišas sirsnības caurstrāvotu redzējumu. Drošiem pastoziem krāsu triepieniem viņam izdodas notvert visai necilās Kalnciema apkārtnes ainavu burvību: Lielupes pļavas, Kauguru kanāls, ziedošs ābeļdārzs. (..) Divpadsmit gadu vecumā gleznots labības lauks sniedz ne mazāku emocionālu pārdzīvojumu kā nu jau piecpadsmitgadnieka radīta pavasara ainava, kas ļauj saklausīt ņirboša ūdens straumes čalu un sajust priekpilnas dabas atmodas svaigumu. Tikai, noliekot līdzās viena un tā paša ziedoša kastaņkoka portretējumu senāk un tagad, saskatāma atšķirība: krāsu spēle kļuvusi košāka.

Parasti mācekļa gadu devums līdz skatītājiem nenonāk, taču Dāvis Beitlers ir izņēmums, viņa gleznās nav nekā no iesācēja diletanta nevarības, tie patiesi ir mākslas darbi. (..)”

 

 

Ainas Muzes ( 1943 – 2017) piemiņas izstāde

Ainas Muzes ( 1943 – 2017) piemiņas izstāde

 

Latvijas tekstilmākslas „zelta fonds” nav iedomājams bez Ainas Muzes radošā veikuma. Atzīmējot viņas 75.jubileju, tapusi šī izstāde – kā mēģinājums pavērt logu uz mākslinieces daudzpusīgo, emocionālo pasaules redzējumu. “Logs” ar savu dziļi filozofisko nozīmi ir fascinējošs, iecienīts elements Ainas Muzes darbos. Caur logu ne tikai ieraugām apkārtējo pasauli un saņemam svaigu gaisu, caur to skan mūzika, logs veido gaismu spēles tumsā, izgaismojot pie mājas augošu koku apveidus un ļaujot ieraudzīt visdažādākos tēlus, katram lūkotājam citādus, jo katrs redzam tik atšķirīgi pat caur vienu un to pašu logu. Ainas domāšanu un prasmi daudz ietekmējis viņas skolotājs – izcilais tekstilmākslas meistars Rūdolfs Heimrāts, kurš mācījis gan pietāti pret tradīcijām, gan mudinājis aktīvi meklēt savus novatoriskus ceļus. Ainas Muzes profesionālā darbība aizsākusies 1960-jos gados ar rūpnieciski ražotu audumu dizaina izstrādi rūpnīcā „Rīgas audums”, vēlāk nozīmīga pieredze gūta tekstildarbu izveidē Rīgas interjeriem. Ar gadiem mākslinieces “logs” kļuvis plašāks un plašāks. Jau vairāk nekā divdesmit gadus paralēli gobelēniem meistare darinājusi tekstilmozaīkas. Aina Muze ir šīs tehnikas aizsācēja Latvijā. Viņa bija tā, kas Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoja speciālu programmu un kursu šajā jomā, organizēja studentu darbu izstādes un dibināja Latvijas Tekstilmozaīkas asociāciju. Ainas Muzes idejas turpina dzīvot studentos, bet viņas darbi rodami baznīcās, daudzos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Sastapšanās ar mākslinieces darbiem ir iespēja ielūkoties viņas pasaulē caur viņas radītu “logu”.

Arī šī izstāde ir Ainas Muzes atstāts “atvērts logs”…

Izstāde apskatāma no 4. līdz 31.jūlijam.

Cepure ir odziņā. Izstāde.

I

Izstādes atklāšana 3.jūlijā plkst.17:00